Vietvārds — īpašvārds, ar kuru tiek apzīmēts ģeogrāfisks objekts. Vietvārdi nosauc mājas, apdzīvotas vietas, apkaimes, dabas veidojumus (upes, ezerus, kalnus, jūras, okeānus).
Vietvārdi var sastāvēt no viena vai vairākiem vārdiem.
Piemērs:
Latvija, Kuldīga, Andrupene, Gauja, Mēmele, Ežezers, Gaiziņš, mājas "Ceriņi",Strupā iela, Gūtmaņa ala, Raiņa bulvāris, Rugāju pagasts, Rāznas ezers.
Ja vietvārds sastāv no vārdiem ezers, jūra, okeāns, kalns, klints, pagasts, novads, iela, bulvāris, tad ar lielo sākuma burtu raksta tikai nosaucošo (parasti pirmo) vārdu.
Piemērs:
Liepājas ezers, Baltijas jūra, Klusais okeāns, Krusta kalns, Māras kambari, Zvārtas iezis, Padures pagasts, Dienvidkurzemes novads, Liepu iela.
Visus vārdus raksta ar lielo burtu valstu un valstu savienību nosaukumos:
Piemērs:
Amerikas Savienotās Valstis, Latvijas Republika, Eiropas Savienība
Māju nosaukumus raksta ar lielo sākuma burtu un liek pēdiņās:
Piemērs:
"Ozoliņi", "Vizbulītes"
Arī vietvārdiem ir dzimte, skaitlis. Tos var lietot dažādos locījumos.
Sieviešu dzimtē parasti ir pilsētu, upju, valstu nosaukumi ar galotnēm -a, -e, -s. Izņēmums ir upe Abuls, kas ir vīriešu dzimtes vietvārds.
Sieviešu dzimtē ir pilsētu nosaukumi, kas beidzas ar vārdu –pils: Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils.Tos parasti lieto vienskaitlī.
Vīriešu dzimtē ir vietvārdi ar galotnēm –s, -is, us.
Pie vīriešu dzimtes pieder nosaukumi, kuru sastāvā ir vārds kalns, ezers, Sirdskalns, Mākoņkalns, Ežezers, kā arī pilsēta Saldus.
Izņēmums ir pilsēta Cēsis, kas pieder pie sieviešu dzimtes un ir daudzskaitlī.
Vīriešu dzimtē daudzskaitlī ir atsevišķi pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumi, kas beidzas ar galotni i:
Piemērs:
Talsi, Limbaži, Ainaži, Pelči, Rudbāži
Vietvārdu nosaukumiem, kas sastāv no diviem un vairāk vārdiem, dzimti nosaka pēc pēdējā vārda, piemēram, Baltijas jūra ir sieviešu dzimtē, bet Liepājas ezers vīriešu dzimtē.