Ja sūta vēstuli pa pastu, ir jāzina adrese, lai vēstule nonāktu pareizajā galamērķī.
Adrese – norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
Adresāts – cilvēks, kam tiek sūtīta vēstule, vēstules saņēmējs.
Ir jāievēro noteikta secība, kā pierakstīt adresi uz aploksnes:
1. adresāta (vēstules saņēmēja) vārds un uzvārds – raksti to datīvā (kam?)
2. iela, mājas nosaukums vai numurs, dzīvokļa numurs;
1. adresāta (vēstules saņēmēja) vārds un uzvārds – raksti to datīvā (kam?)
2. iela, mājas nosaukums vai numurs, dzīvokļa numurs;
3. pilsēta vai ciems, pagasts, novads;
4. pasta indekss.
4. pasta indekss.
Otrā aploksnes pusē tāpat raksti savu adresi, tikai vārdu, uzvārdu raksti nominatīvā!
Lai vēstuli papīra formātā nosūtītu, aploksnei jāuzlīmē pastmarka.
Pirms ievietot vēstuli aploksnē, saloki to gareniski ar tekstu iekšpusē, tad šķērsām!
Raksti glīti un salasāmi!
Vēstules papīram un aploksnei jābūt glītai un nesaburzītai.
Atceries, ka adresātam nebūs patīkami saņemt vēstuli ar pareizrakstības kļūdām!
Lai izvairītos no pareizrakstības kļūdām, arī vēstulei vispirms var uzrakstīt melnrakstu, veikt uzmetumu, tad izlabot to un pārrakstīt tīrrakstā!
Lai pareizi uzrakstītu adresāta vārdu datīvā (kam?) jāatceras daži noteikumi:
- Vārdus, kuri beidzas ar galotni -us, datīvā loka tāpat kā vārdus medus, ledus, tirgus. Tas nozīmē, ka Ingus, Markus, Mikus ar vienu s datīvā būs Ingum, Markum, Mikum.
- Vārdi, kuri beidzas ar diviem ss jāloka tāpat kā citi vārdi, kas beidzas ar galotni -s. Tas nozīmē, ka Inguss, Markuss, Mikuss datīvā būs Ingusam, Markusam, Mikusam.
- Ja puisim, vīrietim ir sieviešu dzimtes uzvārds – Egle, Priede, Sarma – tad datīvā tie jāloka Eglem, Priedem, Sarmam.
Atsauce:
tezaurs.lv