1. Tundra

 

Tundra ir bezmežu bioma, kas izveidojusies subarktiskajā joslā. Tundrā ziemas ir
garas un aukstas, bet vasaras – īsas un vēsas, 1-2 mēneši. Pat vasarās var būt sniegs un naktī temperatūra pazemināties zem 0° C grādiem. Lai gan nokrišņu ir maz, augsne
ir pārpurvojusies, jo nokrišņi daudzgadīgā sasaluma dēļ nespēj dziļi iesūkties pazemē. Aukstā klimata dēļ arī iztvaikošana ir maza. Vasarā atkūst tikai zemes virsējā kārta.

Zem tās atrodas daudzgadīgais (mūžīgais) sasalums, ja kādā vietā tas kūst vairāk un dziļāk, veidojas krāterveidīgi, iepaļi virskārtas iežu iebrukumi, ezeriņi vai ieplakas jeb termokarsts. 

Ūdens tundrā nespēj iesūkties sasalušajā zemē, tāpēc zeme daudzviet ieplakās ir pārpurvojusies. Vietām pazemē veidojas sasalušas ūdens linzas, kas izplešoties paceļ zemes virskārtu, veidojot lēzenus pacēlumus, kupolus jeb poligonālo tundru.  

Tundrā ir daudz purvu un ezeru. Tā kā augsne gandrīz neatkūst, tundrā aug augi ar īsām saknēm – sūnas, ķērpji, spilves, grīšļi, ogulāji (brūklenes, dzērvenes, lācenes, zilenes), lakstaugi, vietām pundurbērzi un kārkli ar ložņājošiem stumbriem. Kokiem nepietiek siltuma. Tā kā tundrā pūš stipri vēji, augi ir pieplakuši zemei, pundurkoki aug ļoti lēni. Līdzīgi kā tuksnešos arī tundrā daudzi polārie augi ir ar īsu veģetācijas periodu, uzzied un nogatavina sēklas īsajā vasarā. 

Tundrā mīt dažādi dzīvnieki, kuriem ir biezs kažoks ar pavilnu – ziemeļbrieži, baltie zaķi, polārlapsas, vilki, lemingi. Raksturīgākie putni ir baltās pūces un baltirbes. Daļai dzīvnieku ir gaišs kažoks, kas saplūst ar balto sniegu un palīdz viņiem kļūt nepamanītiem, paslēpties no ienaidniekiem. Vasarā atlido daudz zosu, pīļu un gulbju, kuri ezeros atrod barību. Vasarā ir daudz knišļu un odu. Daži dzīvnieki pārlaiž ziemu pazemē letarģiskā miegā jeb anabiozē.

Tundrā iedzīvotāju ir maz, jo dzīves apstākļi ir ļoti skarbi, daudzas teritorijas ir neapdzīvotas.  Kopš seniem laikiem tur dzīvo i nuīti (eskimosi), ņenci, sāmi (lapi), jakuti, evenki, čukči un citas ziemeļu tautas. Iedzīvotāji nodarbojas ar briežkopību, medniecību un zvejniecību. Dzīvnieku ādas viņi izmanto apģērba un apavu šūšanai. Tāds apģērbs labi saglabā siltumu. Daļa vietējo iedzīvotāju arī mūsdienās dzīvo ar briežādām (vasarā ar tāsīm vai mizām) pārklātā konusveida teltī, ko sauc par jarangu, čumu. Inuīti medību laikā no sniega blokiem būvē iglu. Kādreiz malkas trūkuma dēļ tradicionāli tika ēsta arī jēla gaļa vai zivis.  Tundras iedzīvotāji audzē suņus, kuri palīdz medībās un sargā ziemeļbriežu ganāmpulkus. Suņus jūdz arī pajūgos un izmanto kā pārvietošanās līdzekli. Šie suņi ir ļoti stipri, spēj izturēt visbargākos apstākļus. Arī ziemeļbriežus jūdz pajūgos.  Ziemeļbrieži un suņi palīdz izdzīvot ekstrēmi bargajos dabas apstākļos. Tundras bioma ir ļoti jūtīga ekosistēma, traktoru kāpurķēžu sliedes var neaizaugt gadu desmitiem.