Galvenie tuksnešu biomu rašanās cēloņi.
Tuksneši pasaulē rodas dažādu dabas faktoru savstarpējas mijiedarbības rezultātā. Kā galvenos tuksnešu rašanās iemeslus var minēt:
- globālās gaisa masu un valdošo vēju plūsmu cirkulācijas īpatnības dažādos ģeogrāfiskajos platumos. Tuksneši rodas paaugstināta atmosfēras spiediena apgabalos, kurus veido no augšējiem troposfēras slāņiem lejupejošas gaisa vertikālās plūsmas. Gaisam lejupejot tas sasilst, izplešas tilpumos un mitrumu neizdala, tādejādi polārajos un tropu loku apgabalos veicinot sausu, aukstu vai karstu klimatu, attiecīgi radot polāros vai tropiskos tuksnešus. Piemēram, aukstie polārie arktiskie vai antarktiskie sniegāju un segledāju tuksneši vai, kā rādīts 1. attēlā, karstie ziemeļu un dienvidu puslodes tropu loku apgabalu tuksneši Ziemeļāfrikā, Arābijas pussalā, Meksikas kalnienē, Austrālijā un citur.
- tuksnešu rašano veicina arī reljefa, kalnu grēdu izvietojums attiecībā pret valdošo pasaules vēju, kā piemēram, rietumu vēju, musonu pūsmu virzieniem. Reljefa ietekmi tuksnešu veidošanās procesos labi ataino 2. attēls. Šādā veidā ir radies Taklamakana, Lielā Baseina kalnienes, Mohaves, Patagonijas un vēl daži tuksneši pasaulē.
- dažās vietās tuksneši rodas blakus okeāniem, ja gar piekrasti plūst aukstās straumes. Tās dzesē gaisu, tas paliek smagāks, nespēj celties augšup un veidot nokrišņu mākoņus. Tomēr, vakaros, naktīs un rītos rodas miglas vāli, kas norasina apkārtējo sauso teritoriju virsmas trūcīgo augāju, kas līdzīgi kā kukaiņi, rāpuļi, iemācījušies to uzsūkt un izmantot. Arī cilvēki smilšainās piekalnās lieliem tīkliem norasojot un lāsēm sapilot novadrenēs, ir iemācījušies iegūt ūdeni. Tā tas notiek Čīlē, Namībijā, arī Marokā, rietumu Austrālijā, tur, kur gar piekrasti tuksnešainās vietās plūst aukstās straumes.
- tuksneši rodas augstkalnēs, sevisķi Himalajos, Tibetā, Andos, Centālāzijas kalnos, ziemeļu Kordiljeros, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos. Pieaugot ģeogrāfiskajiem platumiem, abu polu virzienos kalnos sniega līnija pazeminās, tāpat arī kalnu tuksnešu biomu joslas virzās lejup, līdz sasniedz 0 m jeb jūras līmeni aiz polārajiem lokiem, kur sākas polārie tuksneši.
- tuksneši rodas arī mērenā joslā dēļ to lielā attāluma no jūrām un okeāniem, krasi kontinentāla klimata apstākļos. Tā radušies Vidusāzijas tuksneši - Karakums, Kizilkums arī Gobi.