Pasaules klimata joslas un biomas.
1. Pasaules klimata joslu karte.
2. Pasaules biomu (dabas zonu) karte.
Protams, klimats ir ļoti mainīgs dabas process, tomēr starp klimata joslu un biomu izplatību pasaulē pastāv atbilstošas likumsakarības. Jāatceras, ka dabā vienmēr pastāv dažādi izņēmumi ārpus kopējām likumsakarībām. Kopumā starp klimata joslām un tajā esošām dominējošām biomām pastāv sekojoša atbilstība:
| Klimata josla |
Atbilstošās svarīgākās biomas
|
| Polārā klimata josla (Arktiskā un antarktiskā klimata josla) | Polārie (arktiskie, antarktiskie) tuksneši |
| Subpolārās klimata josla (Subarktiskā un subantarktiskā klimata josla) | Tundra un mežatundra |
| Mērenā klimata josla | Skuju koku meži (taiga), jauktie un platpapju koku meži, stepes un mežastepes, mērenie tuksneši un pustuksneši |
| Subtropu klimata josla | mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji, subtropu tuksneši |
| Tropu klimata josla | tropu tuksneši un pustuksneši |
| Subekvatoriālā klimata josla | savannas un skrajmeži, mainīgi mitrie (sezonāli mitrie musonu) meži |
| Ekvatoriālā klimata josla | (Pastāvīgi) mitrie tropiskie (lietus) meži |
| Visās klimata joslās | Biomu augstuma joslojums jeb vertikālā zonalitāte. ( Jo lielāks ģeogrāfiskais platums un zemāki kalni, jo biomu daudzveidība tajos ir mazāka un otrādi. Svarīga ir arī nogāžu debess pušu orientācija. Z un D nogāzēs var būt biomu atšķirības). |
Piebilde: Augstuma joslojums nav viena konkrēta bioma, bet gan biomu grupa, kur, līdz ar vietas absolūtā augstuma izmaiņu, viena bioma kalnos pakāpeniski nomaina kādu citu. Vispār dabā parasti biomas nomainās pakāpeniski, bet ne vienmēr. Tāpēc ir t.s. pārejas biomas - mežatundra, mežastepe, pustuksneši. Arī starp divām galvenām klimata joslām parasti mēdz būt t.s. pārejas klimata joslas, kuras var atpazīt pēc sub- priedēkļa. Pārejas klimata joslās parasti ir izteikta mitrā un sausā sezona, kas būtiski ietekmē biomu organisko pasauli, cilvēku dzīvi un nodarbošanos.