Derīgo izrakteņu apzīmējumi Latvijas kartē.
Latvijas derīgiem izrakteņiem raksturīgs ir tas, ka lielākā daļa no tiem ir izsmeļami un neatjaunojami, ja neskaita kūdru, kas atjaunos ļoti lēni, vairāku gadu simtu vai pat tūkstošu laikā. Saldūdens, pazemes ūdeņi t.sk. minerālūdeņi laika gaitā atjaunojas daudz ātrāk. Tas atkarīgs no klimata mitruma apstākļiem, kā arī cilvēku izmantošanas daudzuma. Ļoti vērtīgs ir organogēnas izcelsmes dabas resurss - sapropelis, jeb ezerdūņas, kuru veido gultnē uzkrājušās organiskās atliekas. Līdzīgi kūdrai, sapropelis izmantojams augsnes auglības uzlabošanai, bagātinot to ar humusu jeb trūdvielām. Latvijas rietumos, Kurzemē, Adzē atrasta nafta. Pagaidām šīs atradnes devums ir mazs. Ilgu laiku urbums bija noplombēts. Ģeologi izsaka pieņēmumu, ka Baltijas jūras šelfā, kā tas ir Krievijai piederošajā Kaļiņingradas, rietumu Lietuvā varētu būt pietiekoši lieli naftas un dabasgāzes krājumi. Diemžēl līdzšinējie kontrolurbumi Latvijas piekrastes šelfā nav devuši rezultātus. Šo resursu dēļ, jūras robeža starp Latviju un Lietuvu joprojām nav novilkta un abu valstu ratificēta. Galvenie Latvijā ir celtniecības būvmateriālu resursi - smilts, grants, māls, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, kā arī pagaidām maz pielietotais smilšakmens. Unikālas ir augstvērtīgās baltās kvarca smiltis. Kalķakmeni visvairāk iegūst Kurzemes dienviddaļā, pie Saldus, Brocēniem. Ģipšakmeni pie Rīgas, Sauriešos, arī pie Skaistkalnes. Dolomīta lauztuves ir daudzviet Latvijā, kur pamatiežos ir dolomīti. Lielākās atradnes ir pie Rīgas, Turkalnē u.c. Kūdru visvairāk iegūst Latgales purvājos Strīžānos, pie Lubānas un Rīgas Tīreļpurvā u.c. Mālus Lodē pie Cēsīm, Zemgalē u.c. Kvarca smiltis pie Valmieras, kur lielākās ir Bāles atradnes. Smilti un granti atrod visur Latvijā. Dziļurbumos pie Staiceles virs pamatklintāja atrasta dzelzsrūda, labas kvalitātes, bet pagaidām nesasniedzama. Latvijā atrastas pat sīkas, nenozīmīgas akmeņogļu iegulas. Taču tām ir tikai simboliska nozīme. Liepājas, Elejas apkārtnē no 1500 m dziļurbumiem izplūdis arī +40+60 grādu karsti ģeotermālie ūdeņi. Elejas apkārtnē vien no tiem fontanē līdz šim. Kādreiz Kurzemes hercoga laikā purvos ieguva un kausēja zemas kvalitātes dzelzsrūdu - limonītu. Mūsdienās tas zaudējis savu nozīmi. Visur Latvijas laukmalēs ir pedējā, senā apledojuma no Skandināvijas kalniem atnestie laukakmeņi, kas arī ir vērtīgs būvniecības resurss. Jūrmalā, Ķemeros izplūst sērūdeņraža minerālavoti. Šeit tāpat kā Baldonē bez minerālūdeņiem atrodas arī ārstnieciskās dūņas. Latgales un citos ezeros lieli sapropeļa krājumi.