Metālu klasifikācijas tabula.
Metalu_tabula2.png
Rūdu ieguves un tālākas pārstrādes stadijas.
rudustadijas.png
Dzelzsrūdas ieguves rajoni un pārvadājumu globālās plūsmas.
Fe-plusmas.png
Lielākos dzelzsrūdas ieguves rajonus jeb rūdu iegulu baseinus pasaulē sniedz šāda tabula.
Dzelzsrūdas iegulu baseins (valsts)
Izpētītie krājumi 
(miljrd.t)
Dzelzsrūdas iegulu baseins (valsts)
Izpētītie krājumi 
(miljrd.t)
Dzelzsrūdas iegulu baseins (valsts)
Izpētītie krājumi 
(miljrd.t)
Kurskas magnētiskā anomālija (KMA, Krievija) 55 Aņšaņas (Ķīna) 30
Krivojrogas
(Ukraina)
20
Karažas (Brazīlija) 35
Minasžeraisas
(Brazīlija)
28 Kustanajas (Kazahstāna) 15
Himmersli (Austrālija) 32 Labradoras (Kanāda) 21 Lielo ezeru (ASV) 13
Galvenās dzelsrūdas importētājvalstis un tērauda kausētajvalstis ir Ķīna, Japāna, ASV, Krievija, Vācija, Dienvidkoreja, Brazīlija, Itālija, Francija un Lielbritānija u.c.
Alumīnija rūdas jeb boksītu ieguves rajoni un pārvadājuma plūsmas.
boksitu_plusmas.png
Krāsaino metālu kausēšana ir ļoti energoietilpīgs process, tas sevišķi attiecas uz alumīnija rūdas jeb boksītu kausēšanu. Alumīnijs, savu īpašību dēļ,  ir viens no pieprasītākajiem un vairāk izmantojamiem krāsainiem metāliempasaulē. Tas ir viegls, ar labu elektrovadīspēju u.c. īpašībām, kopā sakausējumos to plaši izmanto aviācijas transporta būvē. Sadzīvē tas ir izolācijās, folijās, dzērienu skārdenēs utt.  Plaši izplatīts metāls uz Zemes, diemžēl dažādu savienojumu veidā, tāpēc, lielās elektroenerģijas patēriņa dēļ,  alumīnija kausēšana ne vienmēr notiek boksītu ieguves rajonos. Nereti ras notiek reģionos ar lētu elektronerģiju, kas tiek iegūta nesadedzinot fosilo kurināmo. Alumīniju daudz izkausē Krievijā, Kanādā, Norvēģijā, Islandē u.c.,  kur daudz HES, Islandē, Jaunzēlandē ĢTES (ģeotermālās elektrostacijas).
Vara rūdas ieguves rajoni un pārvadājuma plūsmas.
cu-plusmas.png
Pieprasīts krāsainais metāls ir arī varš, kuru plaši zmanto dažādos sakausējumos. Čīlē, Peru, Kongo DR, Zambijā atrodas t.s. "vara iegulu joslas". Tomēr, tākā kausēšana ir energoietilpīga, tad ieguves vietās visbiežāk notiek rūdas ieguve, attīrīšana jeb bagātināšana un t.s. rūdas koncentrāta ražošana un tālāks eksports. Faktiski, rūdu bagātināšana notiek iegūstot gandrīz visus krāsainos, bet jo sevišķi, retos un retzemju metālus, jo nav izdevīgi pārvadātu rūdu, kurā vajadzīgā metāla koncentrācija ir no 0,001 līdz 25-30%. Nereti rūdā sastopami vairāki metāli, tad tā ir kompleksā jeb polimetālu rūda. Attīstītās valstīs no polimetālu rūdām, atkarībā no tehnoloģijas iegūst pat līdz 10 dažādiem krāsainiem retzemju,  retmetāliem, dārgmetālus ieskaitot. Krāsainie metāli, savu unikālo fizikāli ķīmisko īpašību dēļ,  ir ļoti pieprasīti, sevišķi modernās biotehnoloģijās,  IT, aviācijā un kosmiskā tehnoloģijās. Par to atradnēm pasaulē starp ieguves korporācijām un valstīm nereti notiek asa politiskas un ekonomiskas konkurences cīņa. Krāsainie metāli ir militāri stratēģiskas izejvielas. Arī Latvijā, kristāliskā pamatklintājā, tā virsējās dēdējuma garozas iežos atrasta gan augstvērtīga dzelzsrūda gan daudzi vērtīgi retmetāli, bet to ieguvi pagaidām traucē iegulu lielais dziļums, no 500 - 2000 m. 
Citu krāsaino metālu un dažu citu vielu ieguves valstis pasaulē. 
krasmet4.png