Zemes resursi un tās lietojums.
Kā redzams, ne visa sauzemes teritorija ir derīga apdzīvošanai un izmantojama saimniecībā. Daļu sauszemes klāj polārie ledāji, tropu un augstkalnu tuksneši, purvainie mitrāji utt. Daudzviet aramzemju vietā izplatītas dabiskās pļavas un ganības, kas piemērotas ekstensīvai klejotāju lopkopībai. Visvairāk kultivētu aramzemju procentuāli ir centrālajā un rietumeiropā.
Pasaules valstu lauksaimniecisko zemju resursi (% no valsts platības).
Šajā kartē pie lauksaimiecībā izmantojamām zemēm pieskaitītas arī dabiskās pļavas un pustuksneši. Piemēram Kazahstānā, Mongolijā un pat Saūda Arābijā, kur pustuksnešus var tikai ļoti nosacīti pieskaitīt pie lauksaimniecibā izmantojamām zemēm. Kamieļi tuksnešos pārtiek pat no dzeloņainiem krūmiem un asas zāles.
Eiropas lauksaimniecisko zemju resursi (% no valsts platības). Lai arī kartē Kazahstānas, Mongolijas un Ukrainas lauksaimniecībā izmantojamo zemju daudzums procentuāli ir līdzīgi augsts, tomēr pēc strultūras radikāli atšķirīgs. Ukrainā dominē auglīgās melnzemes, aramzemju tīrumi, kamēr abās pārējās visai trūcīgas veģetācijas stepes, pustuksnešu dabiskās ganības, kas tomēr pieskaitās lauksaimniecībā izmantojamām platībām. Tā kā šeit analīzē svarīga ir arī lauksaimniecisko zemju struktūra.
Eiropā maz lauksaimniecībā izmantojamo zemju ir Islandē, Skandināvijas valstīs. Dienvideiropā ar sausāku klimatu, daudz lielāks procentuālais īpatsvars lauksaimniecisko zemju struktūrā irdabiskām pļavām un ganībām, kā arī Irijā un Lielbritānijā vēsā mērenā jūras klimata dēļ, kurā labi aug dabiskie savvaļas zālāji.
Precīzāka informāciju par pasauli un katru tās reģionu un tā valstīm, un to lauksaimniecisko zemju strukturālo izmaiņu laika laika gaitā, var atrast zemāk ievietotā saitē.