Ūdens tvaiku maksimālais absolūtais daudzums gaisā \(g\)/\(m^3\) atkarībā no tā temperatūras.
Jebkurās gaisa masās (GM) starp gaisa gāzu molekulām atrodas arī lielāks vai mazāks ūdens tvaiku molekulu daudzums. Lielāko daudzumu, apmēram 86% ūdens tvaiku gaisa masām dod pasaules okeānu un jūru virsma un tikai 14% sauszeme ar upēm, ezeriem, ledājiem, sniegājiem un augsnes mitrumu. Zināms, ka sasilstot gaiss tilpumā izplešas un spēj sevī uzņemt vairāk mitruma un otrādi. Ja gaiss atbilstoši temperatūrai ir uzsūcis sevī visu iespējamo ūdens daudzumu, tas kļūst piesātināts, ja mazāk, tad nepiesātināts. Temperatūrai pazeminoties, siltākam gaisam atdziestot, kas notiek GM pārvietojoties – slīdot kalnu uzvēju nogāzēs augšup vai slīdot pāri ziemā aukstai sauszemes virsmai jeb arī globālajā atmosfēras cirkulācijā, vējiem zema spiediena joslās satiekoties un liekot GM kustēties vertikāli augšup, kā tas ir ekvatora vai 50°-60° mērenajos platumos. Gaiss atdziest, gāzes tilpumā saraujas, kļūst piesātināts, tvaikiem kondensējoties miglas paveidā mākoņos, kas gaisam turpinot atdzist, izdala lieko mitrumu jeb nokrišņus lietus vai sniega veidā. Nokrišņi veidojas arī atmosfēras frontēs, saskaroties aukstākam un siltākam gaisam, pēdējam atdziestot un radot t.s. frontālos nokrišņus. Nokrišņi izdalās vasaras vakaros gaisam atdziestot un zālei norasojot, zemākās ieplakās, noslāņojoties vēsākam gaisam, parādoties miglas vāliem, jo tur gaiss ir kļuvis piesātināts ar relatīvo mitrumu 100%. Ziemā, pēkšņi kļūstot stipri aukstākam, it kā no nekurienes, zāle, koku, krūmu zari nosarmo. Gaisa temperatūru, pie kuras no gaisa izdalās liekais kļuvis mitrums, sauc par rasas punktu. Tātad gaiss atdziestot ir mitrumu izdalošs, bet sasilstot, mitrumu uzņemošs. Tāpēc tropu loku rajonā veidojas tropu GM, izplatīti pasaules lielākie tuksneši, kā piemēram, Sahāra, Austrālijas Lielie Smilšu, Viktorijas un Gibsona tuksneši. Savukārt polu rajonos, sevišķi Antarktīdā, Grenlandē rodas sausie polārie tuksneši. Arī šeit polārajā atmosfēras cirkulācijas šūnā, gaiss no troposfēras augšējā slāņa cirkulē lejup un nedaudz sasilst, tāpat paliekot kā ļoti aukstām polārajām GM. Antarktīda ir sausākais kontinents pasaulē, tikai pēc tam nāk Austrālija. Tātad, gaisa mitrumu izsaka gan absolūtos skaitļos, gan procentos. Gaisa relatīvo mitrumu var noteikt ar higrometru. Absolūto mitrumu meteostacijās nosaka ar t.s. mitruma mērītāju. Tas ir noteikta veida trauks, ar zināmu pamatnes platību, kas savāc nokrišņus, sniegu pēc tam izkausē. Vēlāk, savākto ūdens daudzumu pārrēķina teorētiskā ūdens slāņa biezumā mm uz laukuma vienību, parasti kvadrātmetru (\(m^2\)). Reizēm mēra arī uzsnigušā sniega segas biezumu, attiecīgi pārrēķinot to ūdens ekvivalentā (w.e.).
Absolūtais mitrums ir gramos izteikts ūdens tvaiku daudzums 1 kubikmetrā gaisa tilpuma (g/\(m^3\)).
Relatīvais mitrums ir procentos izteikta attiecība, starp faktiski esošo un maksimāli iespējamo ūdens daudzumu pie attiecīgās temperatūras vienā kubikmetrā gaisa.
Jūras jeb okeānisko GM apakštips vienmēr būs mitrāks par kontinentālo. Ekvatoriālās GM ir ļoti mitras, to piesātinājuma pakāpe jeb relatīvais mitrums bieži ir virs 90%. Mitrs ir arī jūras mērenais gaiss, turpretim tropiskais gaiss (kTG) un polārais gaiss (PG) ir ļoti sauss.
Piemērs:
Skatoties attēlā, nosaki:
1. Kāds ir gaisa relatīvais mitrums pie +20°C temperatūras?
2. Cik lielu mitruma daudzumu tas spēj vēl uzņemt 1\(m^3\) sava tilpuma, ja tas jau satur 12,5 g/\(m^3\)?
3. Kur šāds GM mitrums visdrīzāk varētu būt: Amazones upes baseinā, Sahārā vai Latvijā?
Risinājums:
1. 
2. Tā kā gaiss nav vēl piesātināts, tad tas pie +20°C var vēl uzņemt 17 - 12,5 = 4,5 g/\(m^3\) ūdens tvaiku.
3. Ar vislielāko varbūtību var secināt, ka šāds GM mitrums vislabāk atbilst Latvijas klimatam, kurā dominē jūras jeb okeāniskais mērenais gaiss. Sahārā tas ir ļoti sauss, jo visu gadu dominē kontinentālais tropu gaiss (kTG), savukārt uz ekvatora esošajā Amazones baseinā, kur valda ekvatoriālais gaiss (EG), tā relatīvais mitrums jeb mitruma piesātinātības pakāpe parasti mēdz būt virs 90%.
Svarīgi!
Gaiss var kļūt piesātināts arī saturot 12,5 \(g\)/\(m^3\), tikai tad tam ir jāatdziest no +20° uz zemāku temperatūru, bet vēl ne līdz +10°C, ko var izspriest pēc dotā attēla. Precīzi, to var noteikt speciālās tabulās.