Gaisa masas (GM) ir liela apjoma troposfēras apakšējās daļas ar noteiktām siltuma un mitruma iezīmēm. Tās pārvieto lielie globālie vēji vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā.
Izdala četrus gaisa masu pamattipus – polārās, mērenās, tropu un ekvatoriālās gaisa masas. (PGM, MGM, TGM UN EGM). Globālajā cirkulācijas shēmās šīs gaisa masas pārvietojas attiecīgi ar polāriem, mēreniem rietumu vējiem, tropu sausvējiem un pasātiem. Galvenos pamatvilcienos polārais gaiss uzskatāms kā auksts un sauss, tropu gaiss karsts un sauss, mērenais gaiss kā mēreni silts un mitrs, lai gan nereti tomēr tā īpašības atkarībā no sezonas ir jāprecizē, bet ekvatoriālais gaiss uzskatāms kā karsts un mitrs. 
 
YCUZD_230806_5349_zemes_sunas_2.svg
Klimata joslas ir plaši sauszemes apgabali. kuros valda līdzīgi laika apstākļi, kas gadu no gada sezonāli atkārtojas, ieplūstot atbilstošām gaisa masām. Izdala galvenās un pārejas jeb sub- klimata joslas.
Galvenās klimata joslās visu gadu, nemainoties valda tāda paša nosaukuma gaisa masas. Atskaitot ekvatoriālo joslu, visas klimata joslas ir pa pāriem. Viena Z, bet otra D puslodē. 
Svarīgi!
Svarīgi zināt, ka abu pusložu visās klimata joslās klimata apstākļi katrai joslai un tās apgabalam ir apmēram līdzīgi, taču sezonas jeb gadalaiki būs diametrāli pretēji. Ja Z puslodē janvāris ir ziemas sezonas vidējais mēnesis, tad D puslodē janvāris ir vasaras sezonas vidējais mēnesis. Tāpat būs ar jūlija mēnesi, kas ir Z puslodē vasaras, bet D puslodē ziemas sezonā. Ļoti svarīga ir iedomātā ekvatora ģeogrāfiskā platuma līnija, kuru šķērsojot, mainās gadalaiki. 
Tas jāņem vērā raksturojot klimatogrammas. Lielā mēra mēnešu vidējās temperatūru līkne to jau parādīs. Jāatzīmē, ka silta klimata zonās ziemas un vasaras sezona vairāk izpaužas kā mitrā vai sausā sezona. Sevišķi, tas raksturīgs pārejas jeb sub- klimata joslām un musonu klimata apgabaliem. 
 
Pārejas klimata joslas. 
Tās parasti, bet ne vienmēr atrodas starp divām galvenajām klimata joslām. Jāatzīmē, ka ekvatoriālā josla, reljefa dēļ, ir ar pārrāvumiem, ļaujot savienoties Z un D subekvatoriālajām joslām, tad ekvators ir uzskatāms, par sezonu maiņas līniju. Pārejas joslās 2x gadā mainās gaisa masas, radot mitro vai sauso sezonu, kas ir pazīme ziemai vai vasarai.
Svarīgi!
Vasaras sezonā pārejas jeb sub-joslā ieplūst GM no ekvatora puses galvenās blakusjoslas, ziemā no tuvākā pola puses galvenās blakus klimatiskās joslas. Ieplūstošo GM nosaukumi ir tādi paši kā galvenajai blakusjoslai. 
Klimata joslu izvietojums GM maiņa. 
Zemei ir slīpa, 23° leņķī novirzīta rotācijas ass un, tāpēc riņķojot ap sauli, vienā orbītas posmā pret sauli vairāk būs pagriezta, apspīdēta un apsildīta viena puslode pēc pusgada otra.
 
YCUZD_230806_5349_zemes_stavoklis_pret_sauli.svg
Zemes ass pret Sauli, gadalaiki
 
YCUZD_230806_5349_Klimata_joslas.svg
GM pārvirzes līdzi pusložu apgaismojumam
 
Un tāpēc, visas globālās atmosfēras cirkulācijas šūnas ar visām spiediena joslām, vējiem un tiem nesošām GM pārvietojas nedaudz viena vai otra pola virzienā. Rodas teritorijas, kur vienā pusgadā ieplūst vienas GM, otrā pusgadā otras. Tās ir pārejas klimata joslas. Atskaitot ekvatoriālo joslu, visas parējās joslas ir pa pāriem, viena ziemeļu puslodē, otra dienvidu. Kad vienas puslodes klimata joslās ir vasara, tad otrā puslodē būs ziema. Zemāk vienkāršota klimata joslu tabula. 
 YCUZD_230806_5349_tab_7.svg