Hidrosfēra ir mūsu planētas ūdens apvalks.
1. Ūdens sadalījums hidrosfērā
Lielākā daļa ūdens pasaulē ir sāļais ūdens okeānos, savukārt no atlikušās saldūdens daļas lielākā daļa ir ieslēgti mūžīgos sniegājos un ledājos vai arī atrodas pazemes iežu slāņos.
2. Globālais ūdens riņķojums
Hidrosfēra ir cieši saistīta ar pārējām Zemes sfērām. Ūdenim piemīt īpašība, sasilstot, iztvaikot tīrā veidā arī no sāļajiem okeānu ūdeņiem un, atdziestot, no gāzveida tvaiku stāvokļa pāriet atpakaļ šķidrā veidā vai pat sasalstot ledū, bet jau ar saldūdens īpašībām. Ar atmosfēras palīdzību notiek ūdens pārnese no okeāniem uz sauszemi. Atgriešanās atpakaļ okeānos jau notiek at litosfēras iežu ūdens caurlaides starpniecību. Reizēm šo aprites ciklu sauc par lielo ūdens riņķojumu. Ja ūdens, kas iztvaikojis no okeāniem, nolīst virs tiem atpakaļ, apejot kontintentus, tad šo īsāko apriti sauc par mazo ūdens riņķojumu. Tam ir liela nozīme Okeānijas koraļļu un citu mazo salu dzīvē, kur lietus šajās salās ir vienīgais ūdensguves veids, jo tajās nav ne upju ne ezeru.
Ūdens aprite dabā
3. Pasaules okeāns
Pasaules okeāns ir lielākā hidrosfēras daļa, kurā koncentrējušies vairāk kā 97% no visiem planētas ūdeņiem. Šie ūdeņi ir sāļi, taču tie, iztvaikojot, destilējas un, kondensējoties nokrišņos, atgūst saldūdens īpašības. Līdz šim uzskatīja, ka ir četri okeāni, taču 2000. gadā starptautiskā hidrogrāfijas organizācija (SHO) apstiprināja arī vēl apkārt Antarktīdai piekto, t.s. Dienvidu okeānu, kuru ieguva pa 60° \(D\) paralēli nodalot Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna daļas. Līdz ar to jaunais okeānu dalījums izskatās šāds:
|
Okeāns
|
Platība
(\(milj. km^2\))
|
Lielākais dziļums (\(m\))
|
|
Klusais
|
\(165,2\)
|
\(10924\)
|
|
Atlantijas
|
\(106,4\)
|
\(8605\)
|
|
Indijas
|
\(73,6\)
|
\(8047\)
|
|
Dienvidu
|
\(20,3\)
|
\(7235\)
|
|
Ziemeļu Ledus
|
\(14,1\)
|
\(5450\)
|
4. Ūdens īpašības okeānos un jūrās: Ūdens temperatūra
Temperatūra pazeminās, palielinoties dziļumam. Tā notiek arī ekvatora rajonā, kur virsējais slānis vidēji ir +26° C silts, bet pie gultnes ir +3°+4° C (tāpat kā polārajos apgabalos pie gultnes). Termoklīns atrodas seklāk vai dziļāk atkarībā no klimata apstākļiem un sezonas.
Termoklīns ir ūdens slānis, kurā temperatūra strauji, lēcienveidīgi pazeminās dziļuma virzienā.
Ūdens īpašības okeānos un jūrās: Ūdens sāļums
Ūdens ir labs šķīdinātājs, tāpēc reizēm okeāna ūdeni sauc arī par "šķidro rūdu", jo tajā ir izšķīduši lielākā daļa ķīmiskās periodiskās sistēmas elementu. Tomēr visvairāk ir dažādu sāļu. Visvairāk no visiem sāļiem ir \(NaCl\) 78% (nātrija hlorīds jeb vārāmais sāls). Ūdens sāļumu izsaka promilēs - 
. Vidējais okeāna sāļums pasaulē ir 35, taču daudzviet tas var būt būtiski atšķirīgs, piemēram Baltijas un Sarkanā jūrās.
Viena promile ir \(1\)\(/1000\) daļa no litra ūdens jeb \(1000\) gramiem. \(1\) - \(1\) \(g\) sāļu \(1\) litrā ūdens.
| Sāļi |
\(g\) / litrā
|
|
Nātrija hlorīds \(NaCl\)
|
\(25,51\)
|
|
Magnija sulfāts \(MgSO_4\)
|
\(3,30\)
|
|
Magnija hlorīds \(MgCl_2\)
|
\(2,25\)
|
|
Kalcija hlorīds \(CaCl\)
|
\(1,14\)
|
|
Kālija hlorīds \(KCl\)
|
\(0,72\)
|
5. Ūdens kustība pasaules okeānā
Ūdens kustību okeānos izraisa galvenokārt globālie valdošie vēji, piemēram, pasāti, rietumvēji, musoni u.c. Tie rada virsūdens straumes. Siltās straumes plūst no ekvatora polu virzienā un aiznes tālu uz ziemeļiem siltu ūdeni, piemēram, Golfa jeb Ziemeļatlantijas straume, bet aukstās straumes plūst ekvatora virzienā un nes vēsāku, aukstāku ūdeni. Virsūdens straumēm ir liela ietekme uz klimatu. Taču ir arī dziļūdens straumes, kas plūst un nes savus aukstos ūdeņus nereti pat pretēji virsūdens straumēm. Ūdens straumes virzienu izmaina temperatūra un sāļums , kā arī gultnes reljefs, liekot vietām tai pacelties uz augšu virspusē (apvelings), vai, atdziestot vai kļūstot sāļākam, grimt dzelmē (daunvelings). Bieži ūdens plūsmu pacelšanās vai grimšana sasaista virsūdens un dziļūdens straumes vienotā globālā okeāna ūdeņu cirkulācijas sistēmā.
Var būt arī lokālais piekrastes apvelings, kad piekrastes vēji aizpūš siltāko virsējo slāni projām, liekot pacelties dziļākos, vēsākos ūdeņus. Piemēram, ja vasarā Rīgas līcī pūš \(A\) vēji, tad līča siltākais virsējais ūdens slānis tiek sadzīts Engures, Mērsraga, Rojas piekrastes akvatorijā, savukārt, pie Saulkrastiem un Tūjas piekrastē virspusē iznāks dziļākie vēsie ūdeņi.