Ledājos notiek nemitīga ledus masas maiņa, kas izpaužas kā ledāja masas bilance. Šo bilanci veido starpība starp ledus masas uzkrāšanos jeb akumulāciju un ledāja masas zuduma procesiem, kas izpaužas kā ablācija, kas ietver ledāja šķelšanos, drupšanu, kušanu, ūdens iztvaikošanu un sublimāciju jeb mitruma iztvaikošanu no ledāja atmosfērā, apejot ūdens šķidro fāzi. Ledājs ar ilgstošu negatīvu bilanci neatrodas līdzsvarā un atkāpsies, bet tāds, kuram ir stabila pozitīva bilance, virzīsies uz priekšu.
Jāatzīmē, ka nereti aprēķinos ledāja masa tiek aprēķināta divejādi. Parasti tiek dots ledāja ledus masas apjoms \(km^3\) , bet reizēm, arī novērtējot ieslēgtos saldūdens resursus ledājā, ledāja ledus masa tiek pārrēķināta atbilstoši ekvivalenti ūdens daudzumam (angliski - water equivalent, saīsināti \(w.e.\))
Ledāja masas bilance:
Svarīgi zināt, ka ūdens, sasalstot vai kūstot, nedaudz maina gan savu blīvumu, gan tilpumu, līdz ar to arī svaru. Sasalstot, ūdens kļūst mazāk blīvs un kā ledus izplešas. Tāpēc vienāds ūdens un ledus tilpums pēc masas svara nedaudz atšķiras. Tā kā ledājos ieslēgti lieli ūdens apjomi, šīs atšķirības sanāk lielas. Bieži aprēķinos proporcionāli jāpāriet uz lielākām laukuma, tilpuma un svara vienībām. Tas jāņem vērā, aprēķinot ledāja masu vai tā bilanci. Visbiežāk to pārrēķina šķidra saldūdens ekvivalentā - \(w.e.\) Jāzina, ka \(1\) \(km^3\) ūdens atbilst \(1,091\) \(km^3\) ledus masas tilpuma, savukārt \(1\) \(km^3\) ledus atbilst \(0,917\) \(km^3\) šķidra saldūdens. Tāda pati attiecība attiecas arī uz \(m^3\). Pēc svara \(1\) \(km^3\) ūdens sver \(1\) miljardu, \(1\ 000\ 000\ 000\) tonnu ūdens, kas ir \(1\) Gigatonna jeb \(1\) \(x\) \(10^9\) tonnu. Attiecīgi \(1\) \(km^3\) ledus pēc \(w.e.\) svērs \(0,917\) x \(10^9\) tonnas jeb \(0,917\) \(G/t\) (gigatonnas). Tātad \(1\) \(km^3\) ūdens un \(1,091\) \(km^3\) ledāja ledus sver \(1\) \(G/t\) jeb \(1\) x \(10^9\) tonnas.