1. Tiešsaistes servisi un konta izveide

Tiešsaistes servisu veidi

Tiešsaistes servisi ir ļoti dažādi un kalpo vairākiem nolūkiem:

• tērzēšana (WhatsApp, Viber, Telegram u.c.);
• video zvans vai konference (Zoom, Skype, WhatsApp, FaceTime, Microsoft Teams, Google Meet utt.);
• sinhronizēšana un datu glabāšana mākonī (Google Drive, One Drive, DropBox u.c.);
• darba plānošana (Google kalendārs, Microsoft kalendārs utt.);
• mācību platformas un e-žurnāli (E-klase, Mykoob, Uzdevumi.lv, Skolo.lv, Google Classroom, Nearpod u.c.).
• koplietojamie dokumenti (Google Drive, Microsoft 365, Canva utt.).
  Katram servisam ir savas priekšrocības un trūkumi, daži ir bezmaksas, par dažiem ir jāmaksā. Bet  pateicoties lielam piedāvājumam, katrs lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko variantu.

Kontu izveide

Lai pilnvērtīgi izmantotu visas tiešsaistes servisu piedāvātās iespējas, ir jāizveido savs konts. Protams, ir daži servisi, kuri ļauj strādāt bez ielogošanas savā kontā, bet tādā gadījumā nevar saglabāt visas veiktas izmaiņas automātiski un turpināt darbu nākamajā reizē.

Veidojot savu kontu ir jāņem vērā, ka vairākiem tiešsaistes servisiem un lietotnēm Eiropā ir vecumu ierobežojumi. Piemēram, 13 gadi ir minimālais vecums, no kura lietotājs pats var pārvaldīt savu Google kontu. Jaunākiem bērniem vecāki var palīdzēt izveidot un pārvaldīt Google kontu lietotnē Family Link. Kad bērns sasniedz savā valstī noteikto minimālo vecumu, viņš pats var pārvaldīt savu kontu. No 13 gadiem var patstāvīgi reģistrēties tādas lietotnēs kā Instagram, Snapchat, Facebook. Līdzīga situācija ir arī ar ziņapmaiņas lietotni WhatsApp – to drīkst lietot un pārvaldīt tikai no 16 gadu vecuma. Tādi ierobežojumi ir saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas  spēkā stāšanos Eiropā.

Ir vairāki veidi kā izveidot savu kontu:

• Kontu var veidot manuāli, ievadot savus datus (vārds, uzvārds, dzimšanas dati, dzimums, e-pasts, tālr. numurs utt.). Pēc tam Jums tiks piedāvāts izdomāt un ievadīt paroli. Ļoti svarīgi iegaumēt šo paroli, lai arī turpmāk spētu ielogoties šajā servisā.
• Ja Jums jau ir izveidots Google konts vai Facebook konts, var ielogoties citās vietnēs automātiski.
• Mācību platformās visus kontus veido administrators un tikai tad dod lietotājiem piekļuvi. Lietotājs vēlāk var pievienot papildinformāciju par sevi, profila bildi, mainīt paroles, bet nevar patstāvīgi nomainīt, piemēram, klasi.

Reģistrējoties, veidojot kontu, ļoti svarīgi izvēlēties pareizo, drošo paroli. Tas ir pirmais solis, kas ļaus Jums aizsargāt sevi no ļaundariem. Ja mēs izmantojam vāju un viegli uzminamu paroli, tad nav nepieciešams izmantot sarežģītākus paņēmienus, lai iekļūtu datorā. Pietiek tikai ar Jūsu paroli un visas durvis ir atvērtas, turpmākai datora ļaunprātīgai izmantošanai.

Sliktas, nedrošas paroles piemēri:

• "qwerty", "123456" - viens otram uz klaviatūras sekojošie simboli;
• "aaaaa", "5555" - daudz atkārtotu simbolu;
• mājdzīvnieka vārds; iesauka; dzimšanas datums; adrese - personīga informācija, kuru var viegli noskaidrot vai uzminēt.

Kā izveidot drošo paroli?

• Izmantot dažādas zīmes - mazus latiņu burtus (a-z), lielus latiņu burtus (A-Z), ciparus (0-9), simbolus  ! " # $ % & ' ( ) * + , - / : ; < = > ? @ [ \ ] ^ _` { | } ~ (atstarpe).

   

• Jo garāka parole, jo labāk. Pieņemts, ka parole no 8 zīmēm ir pietiekoši drošā, bet labāk izmantot līdz 12 simboliem.
• Vārdnīcā esošus vārdus var modificēt, papildinot ar simboliem. Piemēram: “šašliks” var kļūt par “$a$liks“.
• Lai vieglāk atcerēties paroli, var izmantojot kādu zināmu frāzi. Nedaudz pamainot to, izvietojot dažus burtus ar citiem simboliem, tā kļūst par drošu paroli. Piemēram, populārās dziesmas vārdi KUR_1r_mAnA_lidm@$in@
• Katram kontam - sava parole! Vienas un tās pašas paroles izmantošana dažādos kontos, palielina risku piekļūt šiem kontiem. Īpašu uzmanību jāvelta tā e-pasta drošībai, kurš ir iestatīts citu kontu paroles iegūšanai. Iegūstot viena konta datus, noziedznieki var iegūt pieeju pie citiem, jums piederošajiem, kontiem.

Bieži vien reģistrācijas laikā tev piedāvās izpildīt vienu uzdevumu - piemēram, ievadīt attēlā redzamus burtus un ciparus. Tas ir cilvēktests jeb CAPTCHA.

Parasti lietotājam jāveic neliels tests, kurš tiek uzskatīts par neizpildāmu datoram, bet viegli veicamu cilvēkam. Ja tiek saņemta pozitīva atbilde, sistēma uzskata, ka lietotājs ir cilvēks. 

Sākotnēji CAPTCHA attēlos bija parasti burti un cipari. Drīz vien šī aizsardzība tika apieta, izmantojot teksta atpazīšanas programmas. Lai cīnītos pret nevēlamu piekļuvi, teksts attēlos tika sašķobīts, burti izvietoti ne uz vienas līnijas, u.c. Saskaņā ar vispārpieņemtiem interneta pieejamības standartiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem šāda CAPTCHA jāpapildina ar variantu, kura pamatā ir runas atpazīšana (audio captcha). Ir arī CAPTCHA, kur no saraksta jāizvēlas pareizais attēls. Mūsdienās cilvēktests daudzviet ir kļuvis tik sarežģīts, ka to ne vienmēr var atrisināt parasts cilvēks.

Var izmantot arī citus vāji algoritmiskus uzdevumus: piemēram, noskaidrojiet, kas ir attēlā, atzīmējiet visus attēlus ar kaķiem vai atbildiet uz jautājumu, kas saistīts ar cilvēku zināšanām vai mentalitāti (piemēram, atrisināt mīklu). Tomēr rakstzīmju atpazīšana ir kļuvusi par standartu: tā nav piesaistīta nevienai kultūrai (galvenais šķērslis ir slikta redze), tā darbojas pat mobilajās pārlūkprogrammās, un pieredzējis lietotājs ātri atpazīst attēlu kā CAPTCHA.

Kāpēc ir nepieciešams cilvēktests (CAPTCHA)?

Pirmkārt, captcha ir nepieciešama vietņu īpašniekiem - parastajiem lietotājiem tas ir tikai apgrūtinājums. Ir instalēta drošības programma, lai atsijātu robotus, kas vēlas nokļūt vietnē dažādiem mērķiem. Sīkāk apskatīsim, kā CAPTCHA palīdz tikt galā ar robotprogrammatūru (botiem).

• Aizsardzība pret surogātpastu. Boti var sūtīt reklāmas, atstāt surogātpasta komentārus un atsauksmes. Lai netīrītu to manuāli, labāk vispār nelaist botus iekšā.
• Aizsardzība pret DDoS uzbrukumiem – kad vietnei vienlaikus tiek nosūtīts daudz pieprasījumu, kurus serveris fiziski nevar apstrādāt, un vietne avarē. CAPTCHA var aizkavēt šo plūsmu. Bet, protams, ja uzbrukums ir nopietns, nekāda CAPTCHA nepalīdzēs, ir vajadzīgas citas aizsardzības metodes.
• Aizsardzība pret Brute force vai lietotājvārdu un paroļu uzlaušana. Agrāk vai vēlāk cilvēkam apniks meklēt lietotājvārdus un paroles, lai uzlauztu vietni, taču robots to var darīt bezgalīgi ilgi un agri vai vēlu ģenerēt piemērotus, ja tas netiek laikus apturēts ar CAPTCHA palīdzību.
• Aizsardzība pret preču pārtveršanu interneta veikalos. Tas bieži tiek praktizēts izpārdošanas un akcijas laikā vietnē: robotprogrammatūra atdarina lietotāja darbības, "nopērk" visas preces, pārtverot tās no reāliem lietotājiem.
• Aizsardzība pret datu vākšanu (Parsing). Šajā gadījumā CAPTCHA ne vienmēr darbojas labi - ir parādījušies labas datu vākšanas programmas. Parsing nerada būtisku kaitējumu vietnei, taču konkurenti saņems svarīgu informāciju, kas nav paredzēta viņu acīm.