Kas ir programmēšana?
Datorprogrammēšana jeb, biežāk lietotais nosaukums, programmēšana ir datorprogrammas izveides process.
Šīs process sastāv no vairākiem posmiem:
1. Datorprogrammas pirmkoda projektēšana - projektētājam svarīgi saprast kādai auditorijai domāta šī programma, kādi ir mērķi un uzdevumi utt.
2. Rakstīšana - kad projekts ir gatavs, programmētājs, izmantojot kādu no programmēšanas valodām, raksta programmas pirmkodu.
3. Atkļūdošana - kā jebkuram cilvēkam, arī programmētajiem gadās kļūdas. Svarīgi atrast un novērst tās, lai programma strādātu.
4. Testēšana - lai saprastu, vai programma strādā pareizi un veic nepieciešamas darbības, tā ir jātestē. Ar to nodarbojas speciāls darbinieks - programmu testētājs.
5. Uzturēšana - pēc veiksmīgas programmas izveides, tas vienalga ir jāuztur. Svarīgi sekot līdzi, ja rodas problēmas vai kļūmes, novērst tās, veikt dažādus atjauninājumus.
Bieži vien, veidojot kādu programmu, kas atbilst iecerētajam mērķim un parametriem, pie tās strādā nevis viens cilvēks, bet vesela komanda. Programmēšanas process prasa īpašas zināšanas daudzās dažādās jomās, piemēram, specifiskās zināšanas programmas pielietošanas sfērā, specializētus algoritmus vai formālo loģiku.
Ir vairākas profesijas, kas ir saistītas ar programmēšanu: programmētājs, programmēšanas tehniķis, programmēšanas inženieris, datu bāzu inženieris, testētājs u.c. Iepazīties ar šim profesijām, uzzināt par darba vidi un iespējam, darba pienākumiem, kā arī noskaidrot kur var apgūt šīs profesijas var mājas lapā Profesiju pasaule - https://www.profesijupasaule.lv/it-uznemums.
Programmēšanas valodas
Sazinoties ar apkārtējo pasauli, cilvēks cenšas izmantot visus savus māņu orgānus - mēs varam redzēt un dzirdēt kas notiek apkārt, varam pataustīt virsmu un saprast kāda tai ir faktūra vai temperatūra, varam pagaršot vai paost, tādā veidā saņemot informāciju par ēdienu, varam citam cilvēkam pasmaidīt un pateikt: "Sveiki! Kā iet?" un tas cilvēks mūs sapratīs.
Bet kā sazināties ar datoru? Vai tas mūs dzird vai redz? Diemžēl, nē. Lai veidotu dialogu ar datoru ir jāizmanto speciālā mašīnvaloda, jo tā ir vienīgā valoda, ko saprot dators. Mašīnvaloda (binārā valoda) būtībā sastāv no 0 un 1, tas nozīmē – ir vai nav elektriskais impulss. Visas parējās augstāka līmeņa valodas tiek pārveidotas mašīnvalodā.
Programmēšanas valoda ir formāla valoda, kurā dod instrukcijas un nosaka, kā datoram paveikt kādu uzdevumu.
Parasti programmēšanas valodu aprakstiem ir divas daļas – sintakse un semantika. Sintakse apraksta tās formu jeb izskatu, savukārt semantika – jēgu, nozīmi. Lielākā daļa programmēšanas valodu ir tekstuālas – tās satur vārdus, ciparus un pieturzīmes, līdzīgi kā cilvēku valoda. Parasti šie teksti ir angliski, tāpēc arī programmēšanas valodas sintakse izskatās kā dīvaina angļu valoda. Tomēr ne visas valodas izmanto angļu valodas sintaksi. Ir pat programmēšanas valoda ar latviešu valodas gramatiku!
Līdz šīm tu jau, droši vien, esi iepazinies ar vizuālās (grafiskās) programmēšanas valodu Scratch. Šo valodu izstrādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā speciāli bērnu apmācībai. Vizuālā programmēšanas valoda ļauj ar vizuālu bloku palīdzību un sakarību definēšanu starp tiem, izveidot un nodot instrukcijas datoram. Ar Scratch valodu var veidot dažādas animācijas, pat programmēt spēles. Pasaulē eksistē ari citas vizuālās (grafiskās) programmēšanas valodas.
Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1000 programmēšanas valodas! Populārākas ir: C, Java, PHP, JavaScript, C++, Python, Shell, Ruby, Objective-C, C#.
Katra programmēšanas valoda ir piemērota konkrētiem uzdevumiem. Tā C/C++, C#, Java, kā arī Objective-C noteikti būs piemērotākas datora programmatūras izstrādei (Objective-C pamatā tiek izmantota Mac programmām, kā arī iPhone un iPad aplikācijām), savukārt mājaslapām vairāk noderēs PHP, JavaScript, Python un Ruby. Pēdējā laikā strauju popularitāti piedzīvo tieši JavaScript. Sākotnēji tā tika izveidota, lai mājaslapas padarītu dinamiskas un interaktīvas, bet tagad lietojums ir ievērojami paplašinājies – no mobilajām aplikācijām līdz pat mikrokontrolieriem un robotiem.
Svarīgi!
Tehnoloģiju loma mūsu dzīvē pieaug, tāpēc pamata programmēšanas iemaņas būs būtiskas ikvienam.