Teksta pievienošana
Tekstu mēs varam pievienot vai kā virsrakstu, vai kā rindkopu.
Lai veidotu virsrakstu ir speciāli tagi no <h1> līdz <h6>. Ar <h1> tagu var ievadīt vislielāko virsrakstu (pēc burtu izmēra). Tags <h6> ir nedaudz lielāks nekā parasts teksts. Parasti tagus <h1> un <h2> izmanto virsrakstiem, bet parējos apakšvirsrakstiem un mazāk svarīgam tekstam.
Lai pievienotu rindkopu, izmanto tagu <p> (no angļu val. paragraphs). Šādā gadījumā teksts rindkopā automātiski pielāgosies ekrāna platumam.
Ja mēs gribam, lai kāds konkrēts vārds vai teikums vienmēr būtu jaunajā rindā, neatkarīgi no ekrāna platuma, var izmantot tagu <br>. Šo tagu lieto bez aizveroša taga.
Tags <div> definē iedalījumu vai sadaļu HTML dokumentā. Šīs tags tiek izmantots kā HTML elementu konteiners, kas pēc tam tiek veidots ar CSS vai apstrādāts ar JavaScript. Tagu <div> var viegli veidot, izmantojot klases vai id atribūtu. Tādā sadaļā var ievietot jebkāda veida saturu !
Teksta noformēšana
Dažreiz ir nepieciešams tekstā izcelt dažus vārdus vai pat teikumu. Tekstapstrādes lietotnē Microsoft Word tādam nolūkam ir rīki Treknraksts, Slīpraksts un Pasvītrojums. Līdzīgu efektu var panākt ar tagiem:
<b> - Bold - Treknraksts;
<i> - Italic - Slīpraksts;
<u> - Underlined Text - Pasvītrojums.
Ir arī citi tagi teksta noformēšanai:
| Tags | Ko dara? |
| <strong> | Darbojas līdzīgi kā treknraksts (<b>), izceļ galveno tekstā |
| <em> | Parasti izmanto kā attēla parakstu |
| <mark> | Iezīmē teksta fonu |
|
<small>
un <big>
|
Samazina vai palielina fonta izmēru. |
| <strike> | Aizsvītro tekstu |
| <ins> | Darbojas līdzīgi kā tags <u>, pasvītro tekstu. |
| <sub> | Apakšraksts - mazākie burti tieši zem teksta rindiņas. |
| <sup> | Augšraksts - mazākie burti tieši virs teksta rindiņas. |
Piemērs:
Sarakstu veidošana
Viens no veidiem kā sakārtot informāciju ir sarakstu veidošana. Ir 3 sarakstu veidi. Tagad apskatīsim katru.
Numurēts saraksts.
Šajā sarakstā punkti ir sakārtoti noteiktā secībā un ir numurēti ar cipariem.
Piemērs:
1. Pirmdiena
2. Otrdiena
3. Trešdiena
4. Ceturtdiena
5. Piektdiena
Lai veidotu tādu sarakstu mēs izmantosim tagu <ol></ol>. Starp šiem tagiem izvietosim visus sarakstu punktus ar tagiem <li></li>.
Piemērs:
<ol>
<li>Pirmdiena</li>
<li>Otrdiena</li>
<li>Trešdiena</li>
<li>Ceturtdiena</li>
<li>Piektdiena</li>
</ol>
<li>Pirmdiena</li>
<li>Otrdiena</li>
<li>Trešdiena</li>
<li>Ceturtdiena</li>
<li>Piektdiena</li>
</ol>
Pēc noklusējuma sarakstā izmanto arābu ciparus ar punktu. Lai mainītu saraksta numerāciju, tagam <ol> pievienosim atribūtu type:
<ol type="A"> - numerācija A, B, C...
<ol type="I"> - numerācija I, II, III...
<ol type="I"> - numerācija I, II, III...
Aizzīmēts saraksts.
Tādā sarakstā punktus var mainīt savā starpā, tie ir apzīmēti ar simboliem.
Piemērs:
-
Piens
- Maize
- Bumbieri
- Biezpiens
- Konfektes
Lai veidotu tādu sarakstu, izmantosim tagu <ul></ul>. Starp šiem tagiem izvietosim visus sarakstu punktus ar tagiem <li></li>.
Piemērs:
<ul>
<li>Piens</li>
<li>Maize</li>
<li>Bumbieri</li>
<li>Biezpiens</li>
<li>Konfektes</li>
</ul>
<li>Piens</li>
<li>Maize</li>
<li>Bumbieri</li>
<li>Biezpiens</li>
<li>Konfektes</li>
</ul>
Pēc noklusējuma, šajā sarakstā izmanto melnus aplīšus. Lai sarakstam mainītu apzīmējumus, jāpapildina tags <ul>:
<ul type="square"> - melns kvadrātiņš
<ul type="circle"> - simbols °
Vēl vairāk sarakstu noformēšanas iespējas piedāvā CSS valoda.
Definīciju saraksts.
Tādā sarakstā nav apzīmējumu, bet definīcija un tās paskaidrojums atrodas dažādos līmeņos.
Piemērs:
Protokols
datoru saziņas valoda. Eksistē daudzi un dažādi saziņas protokoli, no kuriem populārākie ir
HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.
Piemērs:
<dl>
<dt>Protokols</dt>
<dd>datoru saziņas valoda. Eksistē daudzi un dažādi saziņas protokoli, no kuriem populārākie ir HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.</dd>
</dl>
<dt>Protokols</dt>
<dd>datoru saziņas valoda. Eksistē daudzi un dažādi saziņas protokoli, no kuriem populārākie ir HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.</dd>
</dl>