Vārds ir valodas pamatvienība, vārdi kopā veido teikumu. Teikumi palīdz izteikt vienotu domu, ideju, ar teikumiem varam raksturot ārējo un iekšējo pasauli.
Sintakse ir valodniecības apakšnozare, kas pētī vārdu savienojuma, teikuma un teksta gramatisko struktūru un saistīšanas likumības.
Sintaksē galvenā aplūkojamā vienība ir teikums. Teikumu veidošanas materiāls ir vārdi un vārdu savienojumi. Pēc iekļaušanas teikumā tie kļūst par teikuma locekļiem, kas ir savā starpā gramatiski saistīti vārdi.
Vārdi un vārdkopas nosauc kādu priekšmetu vai parādību, tāpēc teikums izsaka priekšmetu un parādību attieksmes.
Sintakse pēta:
vienkāršu teikumu – tā gramatisko centru, attieksmes starp gramatiskā centra locekļiem un teikuma palīglocekļiem;
vārdu savienojumus – to veidus un sintaktiskos sakarus starp to locekļiem;
saliktu teikumu – sintaktiskos sakarus starp teikuma daļām, daļu saistīšanas veidus;
tekstu – teikumu savstarpējo mijiedarbi, veidojot tekstu.
Sintakses pamatvienība ir vienkāršs teikums. Arī teikumam, tāpat kā vārdam, ir sava formu sistēma. Vienkārša teikuma pamatforma ir īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne.
Vairākas planētas ap savām zvaigznēm riņķo ārkārtīgi lielā atstatumā.
Mainot izteicēju citos laikos un izteiksmēs, veidojas teikuma formu sistēma.
Vairākas planētas ap savām zvaigznēm būs riņķojušas ārkārtīgi lielā atstatumā.
Vairākas planētas ap savām zvaigznēm riņķojot ārkārtīgi lielā atstatumā.
Vairākām planētām ap savām zvaigznēm jāriņķo ārkārtīgi lielā atstatumā.
Vairākām planētām ap savām zvaigznēm jāriņķo ārkārtīgi lielā atstatumā.
Ja vārdi tiek virknēti to pamatformās, teikums neveidojas.
Sarkana planēta būt savs zvaigzne.
Lai būtu teikums, nepieciešami sintaktiskie sakari, proti, sakari starp vārdiem teikumā.
Sarkanajai planētai ir sava zvaigzne.
Ir dažādi sintaktiskie sakari:
predikatīvais sintaktiskais sakars – tas ir teikuma pamatā un veidojas starp teikuma priekšmetu un izteicēju;
sakārtojuma sintaktiskais sakars – sakars pastāv starp līdzvērtīgām teikuma vienībām;
pakārtojuma sintaktiskais sakars – viens no komponentiem ir neatkarīgs, otrs – atkarīgs.
Sakārtojuma sintaktiskais sakars izpaužas vārdrindās.
Uz Marsa konstatēta tādu svarīgu ķīmisko elementu kā kālija, nātrija, magnija un hlora klātbūtne.
Vārdrinda: kālija, nātrija, magnija un hlora.
Vārdrinda: kālija, nātrija, magnija un hlora.
Pakārtojuma sintaktiskais sakars izpaužas vārdkopās. Viens vārds valda (prasa noteiktu formu), bet otrs pakļaujas. No galvenā vārda uz pakārtoto vienmēr var uzdot jautājumu.
Trīs galvenie paveidi latviešu valodā:
saskaņojums – pakārtotais vārds saskaņojas ar galveno vārdu dzimtē, skaitlī un locījumā: skaista māja, skaistā mājā;
pārvaldījums – galvenais vārds pieprasa, lai pakārtotais vārds būtu noteiktā locījumā: lasīt (ko?) grāmatu – vārds lasīt prasa akuzatīvu.
piekļāvums – ja viens no vārdiem ir nelokāms (apstākļa vārds) vai darbības vārds nenoteiksmes formā, tie saistās ar galveno vārdu tikai nozīmes ziņā, bez locījumu vai skaitļu saskaņošanas: ātri skriet, vēlme uzzināt.
Trīs galvenie paveidi latviešu valodā:
saskaņojums – pakārtotais vārds saskaņojas ar galveno vārdu dzimtē, skaitlī un locījumā: skaista māja, skaistā mājā;
pārvaldījums – galvenais vārds pieprasa, lai pakārtotais vārds būtu noteiktā locījumā: lasīt (ko?) grāmatu – vārds lasīt prasa akuzatīvu.
piekļāvums – ja viens no vārdiem ir nelokāms (apstākļa vārds) vai darbības vārds nenoteiksmes formā, tie saistās ar galveno vārdu tikai nozīmes ziņā, bez locījumu vai skaitļu saskaņošanas: ātri skriet, vēlme uzzināt.
Līdzīgas planētas pārsvarā riņķo ap zvaigznēm.
Teikumā ir 3 vārdkopas: līdzīgas planētas – saskaņojums; pārsvarā riņķo – piekļāvums; riņķo ap zvaigznēm – pārvaldījums .
Teikumā ir 3 vārdkopas: līdzīgas planētas – saskaņojums; pārsvarā riņķo – piekļāvums; riņķo ap zvaigznēm – pārvaldījums .
Lai labāk apgūtu tematu, būtu vēlams atkārtot par virslocekļiem un palīglocekļiem, saliktiem sakārtotiem un saliktiem pakārtotiem teikumiem, palīgteikumu viediem, pakārtojumu, bezsaikļa un jauktiem saliktiem teikumiem.
Sintaksē apskata arī sintaktiskās konstrukcijas. Vēlams tās atkārtot:
- vienlīdzīgus teikuma locekļus (arī saistījumā ar vispārinošo vārdu);
- savrupinājumus un savrupinājumu grupas, divdabja teicienu, plašāku savrupināmu grupu ar divdabi;
- iespraudumus;
- iestarpinājumus, paskaidrojošās vārdu grupas;
- tiešās, netiešās, noģiedamās runas teikumus un citātus;
- uzrunu, uzrunas, grupu.
Sintaktisko konstrukciju lietojums ir cieši saistīts ar interpunkcijas – pieturzīmju – lietojuma normām. Vari atkārtot pieturzīmju iedalījumu un lietojumu.
Izsauksmes vārdu lietojums — izpēti vairāk!
Partikulu lietojums — izpēti vairāk!