Izšķir vairākus domrakstu veidus atkarībā no teksta rakstīšanas mērķa.
Atkārto 5. klasē mācīto par domraksta pazīmēm, veidiem un rakstīšanas soļiem!
Apraksts ir secīgs kāda tēla, priekšmeta, parādības īpašību attēlojums; viens no domraksta veidiem.
Aprakstā vajadzētu atbildēt uz šādiem jautājumiem.
 
Jautājumi Ideja
Kas viņš/viņa ir? Vispirms jānosauc galvenais tēls, tas var būt priekšmets vai dzīva būtne, par kuru tiks veidots apraksts.
Kur viņš/viņa dzīvo?
Kāds/kāda ir?
Veido galvenā tēla vispārīgu aprakstu (nodarbošanās, dzīvesveids, paradumi).
Jānosauc tēla ārējās pazīmes, jāraksturo izskats.
Ar ko? Kā? Jāmēģina nosaukt un raksturot tēla būtiskākās īpašības, kas parasti atklājas viņa darbībā un attiecībās pret citiem.
Ko? Ko galvenais tēls redzējis, dzirdējis, izjutis, pārdzīvojis, kā tas ietekmējis viņu, kā tas izpaužas viņa raksturā?
Kāds viņš/viņa ir nobeigumā? Apraksta beigās jācenšas tēlu novērtēt. Jānovērtē rakstura iezīmes. un attieksmes pret citiem (ja apraksts ir par dzīvu būtni).
Vēstījums jeb stāsts ir domraksts, kurā izklāstīts kāds notikums vai notikumi.
Rakstot vēstījumu jeb stāstu, arī derētu atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
 
Jautājums Ideja
Kas notiek?
Tas ir galvenais vēstījuma jautājums.
Kur notiek darbība vai vairākas darbības? Telpās, brīvā dabā, transporta līdzeklī. Tā var būt reāla vai izdomāta vieta.
Kad notiek darbība vai vairākas darbības?
Notikumu var stāstīt pagātnē, tagadnē vai nākotnē.
Kas notikumā vai notikumos piedalās?
Vēstījumā var būt viens vai vairāki galvenie varoņi. Vēstījumā jāmin arī personas, ar ko galvenais varonis ir kopā notikuma brīdī. Tie var būt gan dzīvas būtnes, gan nedzīvas.
Kas notiek?
Vēstījumā vienmēr tiek stāstīts par notikumiem, tāpēc jālieto dažādi darbības vārdi: redzēt, sajust, sadzirdēt, izdzirdēt, nojaust, atbildēt, saukt, melot, klausīties utt.
Kas interesants atgadās?
Vēstījumā jāmin, kā darbība norisinās, ko darītājs redzēja, dzirdēja, izjuta, pārdzīvoja utt. Vēstījumā darbība parasti risinās strauji, interesanti, saistoši, lai lasītājs vai klausītājs nezaudētu interesi. Svarīgi ir arī parādīt cilvēku izjūtas: prieku, skumjas, laimi, pārsteigumu, bēdas utt.
Kā viss atrisinās? 
Katrs notikums beidzas un atrisinās. 
 
Lai stāsts vai kāds cits domraksta veids izdotos pēc iespējas labāks, nepieciešams ievērot tekstveides kritērijus.
 
Kritērijs Raksturojums
Saturs un uzbūve
Atbilstība tematam  Stāsts ir par norādīto tematu; nav noviržu vai atkāpju no tā.
Virsraksts Virsraksts atsedz tematu, to nesašaurinot un nepaplašinot; tas ir saistošs lasītājam.
 Ideja Stāsta pamatā ir oriģināla ideja, nevis atdarinājums; tā ir pilnībā atsegta un lasītājam saprotama.
 Kompozīcija Stāstam ir ievads, galvenā daļa un nobeigums; tas ir mērķtiecīgs, sakarīgs, pilnīgs un pabeigts.
Interesantums Stāsts ir interesants; lasītājs ar aizrautību tam var sekot līdzi līdz pašām teksta beigām.
Valoda
Vārdu izvēle  Vārdi ir izraudzīti trāpīgi, tie ir stilistiski iederīgi un atsedz rakstītāja valodas bagātību.
Sintaktisko konstrukciju
dažādība
Teikumu uzbūve un sintaktiskās konstrukcijas ir dažādas.
Mākslinieciskās
izteiksmes līdzekļi
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir lietoti samērīgā daudzumā un tie nav šabloniski.
Ortogrāfija  Visi vārdi stāstā ir uzrakstīti atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām.
 Interpunkcija Pieturzīmes tekstā ir lietotas atbilstoši latviešu valodas interpunkcijas normām.
Stils  Stāsta stils atbilst idejai un tematam.
Vietnē Tēzaurs.lv vārdam raksturojums ir divas nozīmes.
1. Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
2. Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
Kā teksta veidam tam ir apraksta pazīmes, kuras koncentrētas uz kādas personas rakstura iezīmju un attieksmju vispusīgu aprakstu, nevis uz izskatu.
 
Lai labāk apgūtu domraksta veidus un apkopotu padomus katras teksta daļas izveidei, noskaties video vietnē Tavaklase.lv!