Daudzi palīgteikumi atbild uz tādiem pašiem jautājumiem kā teikuma locekļi, tāpēc tos pēc nozīmes iedala kā teikumu locekļus.
Apzīmētāja palīgteikums paskaidro citā teikuma daļā lietvārdu. Tas atbild uz jautājumiem kāds? kāda? kurš? kura?.
Piemērs:
Laimonis turējās pie apziņas, ka tie visi ir sīkumi. Kādas atziņas?
Papildinātāja palīgteikums
Piemērs:
Tagad stāsti, kas jauns pagastā? Ko stāsti?
Apstākļu palīgteikumi:
- vietas apstākļa palīgteikums
Piemērs:
Es biju aizgājusi tur, kur reiz jau tevi satiku. Kur aizgāju?
- laika apstākļa palīgteikums
Piemērs:
Imants ienāca klasē, kad visi jau rakstīja domrakstu. Kad ienāca?
- veida apstākļa palīgteikums
Piemērs:Zane dziedāja tā, ka visa skola skanēja. Kā dziedāja? - mēra apstākļa palīgteikums
Piemērs:Milzim zem kalna bij tik labi, ka viņš baidījās pat elpot. Cik labi bija? - cēloņa apstākļa palīgteikums
Piemērs:Tā kā vējš iegriezās no rietumiem, sals mazinājās. Kālab mazinājās? - nolūka apstākļa palīgteikums
Piemērs:
Lai uzvarētu, nešaubīgi kaut kam jātic. Kāpēc jātic?
Pieļāvuma palīgteikums
Piemērs:
Lai gan aprīlis bija jau pusē, tomēr no pavasara maz manāms. (Nav jautājuma, ievada pakārtojuma saikļi lai gan.)
Pamatojuma palīgteikums izsaka virsteikumā izteiktā apgalvojuma pamatojumu, ievada saiklis jo.
Piemērs:
Mēs ar mazo brāli labprāt staigājam pa jauno mežu, jo ozoli bija viņa augumā. (Nav jautājuma, palīgteikumu ievada saiklis jo.)
Izšķirami divi palīgteikumu pakārtojuma veidi: tiešais un pakāpeniskais pakārtojums.
Tiešajā pakārtojumā visi palīgteikumi ir tieši saistīti ar virsteikumu un attiecas vai nu uz visu virsteikuma saturu, vai raksturo kādu virsteikuma vārdu.
Piemērs:
Mēs ar draugiem naktī stāvējām uz klints, kuru tumsā pat saskatīt nevarēja, kuru sauca par Lielo Pūķa Zobu.
Pakāpeniskajā pakārtojumā uz virsteikumu tieši attiecas tikai viens palīgteikums, bet pārējie palīgteikumi ir pakārtoti cits citam pakāpeniski, t. i., katrs sekojošais ir pakļauts iepriekšējam palīgteikumam.
Piemērs:
Dažreiz mums laimējās izraut pa tēraudzilam asarim, kas smaržoja gandrīz tāpat kā purva sūna, kurā pāri potītēm grima mūsu kailās kājas.
Skolotājas drosme visus tā iejūsmināja, ka pat visspēcīgākie vārdi tagad šķita niecīgi, lai izteiktu to, kas tikko bija noticis.
Es tevi nemaz netraucētu, ja man nebūtu vēlēšanās, lai tu lielajā dzīvē atgrieztos labāks.