Noskaties video par domrakstu veidiem un to daļām!
Viens no domrakstu veidiem ir argumentētā eseja.
Dzīvē diezgan bieži var būt nepieciešamība rakstīt argumentētu eseju. Kas tas ir? Kā to labāk paveikt?
Lai labi uzrakstītu argumentēto eseju, jāpārzina jēdzieni, kas tiek lietoti argumentētās esejas skaidrojumā.
Argumentētā eseja ir rakstveida radošs darbs, kurā, precīzi ievērojot teksta uzbūvi, argumentēti pamatots savs viedoklis par izvēlēto tematu un pierādīta izvirzītā tēze.
Tēze — atzinums, kura patiesība jāpierāda.
Secinājums — spriedums, kas iegūts, analizējot un apkopojot vairākus citus spriedumus.
Atziņa — no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.
Atziņa — no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.
Par argumentiem, pretargumentiem vari atkārtot no mācītā šajā tematā.
Argumentētās esejas uzbūve jeb teksta struktūra
Argumentētajai esejai ir stingri noteikta uzbūve jeb teksta struktūra.
1. rindkopa — ievads — nosaukta tēze un 3 apgalvojumi. Tēzi var izteikt 1–2 teikumos, kuri pēc uzbūves ir vienkārši paplašināti vai salikti teikumi. Tās izklāstīta secīgi, un jāveido tā, lai atspoguļotu runas vai raksta galvenās domas. Tās ir kā mini konspekti. Parasti viena tēze atbilst vienai teksta rindkopai.
Svarīgi!
Apgalvojumi jānosauc tādā secībā, kādā tie tiks atklāti turpmākajās rindkopās tā, lai svarīgākais apgalvojums būtu pēdējais, proti, lai tas tiktu atklāts 4. rindkopā.
2. rindkopa — iztirzājums — pirmais no ievadā minētajiem apgalvojumiem jāpierāda ar piemēriem, faktiem, spriedumiem, lai tas kļūtu par argumentu. Rindkopas pēdējā teikumā jābūt secinājumam, kas izriet no minētā argumenta.
3. rindkopa — iztirzājums — tieši tāpat kā pirmajā rindkopā jāpierāda apgalvojums. Tikai šoreiz tas ir ievadā minētais otrais apgalvojums.
4. rindkopa — iztirzājums — ceturtajā, priekšpēdējā, rindkopā tiek atklāts trešais apgalvojums un uzrakstīts trešais secinājums.
5. rindkopa — nobeigums — jāuzraksta 2., 3. un 4. rindkopas secinājumu kopsavilkums, jāformulē galvenā atziņa, kas apstiprina (vai noliedz) ievadā izteikto tēzi.
Svarīgi!
Ikvienai iztirzājuma rindkopai ir jābūt garākai par ievadu vai nobeigumu.
Argumentētās esejas uzbūvi var izmantot (ar atkāpēm), rakstot pārspriedumu.
Galvenā doma — īsi formulēts pamatatzinums, secinājums.
Galvenā doma izsakāma 1–2 stāstījuma teikumos. Lai arī domai jābūt īsai un koncentrētai, jāizvairās to formulēt kā domraksta plāna punktu.
Svarīgi!
Citējot galveno domu nevar izteikt.
Vairāk par valodas iespējām un bagātību vari uzzināt, noskatoties šo video.
Viens no teksta veidiem ir pārspriedums, kurā tiek pierādīti apgalvojumi ar faktu vai personiskās pieredzes palīdzību.
Pārspriedums ir domraksts, kurā autors patstāvīgi cenšas noskaidrot un risināt kādas problēmas, izteikt savu vērtējumu un secinājumus.
Pārspriedumā autors risina problēmu, izraugoties nepieciešamo faktu materiālu no kāda daiļdarba vai personīgās pieredzes.
Katrs izteiktais apgalvojums rakstītājam ir jāpierāda, jāpamato vai nu ar daiļdarba saturu, vai ar citātiem no tā.
Tas sniedz atbildes uz jautājumiem kāpēc? kādēļ?.
Pārspriedumi var būt
- par literatūru
"Lāčplēsis – latviešu tautas varoņspēks Andreja Pumpura eposā".
- par brīvajiem tematiem
"Draudzības jūtu nozīme cilvēka dzīvē".
Pārspriedumā ir jāizsaka savi secinājumi, vērtējumi, atziņas par tām problēmām, kuras autors centies atrisināt daiļdarbā.
Ja doti retoriski, filozofiski jautājumi, uzrakstīt iespējams tikai pārspriedumu.
Kā saglabāt draudzību līdz mūža galam?
Domraksti, kuri tiek rakstīti pēc kāda citāta, ir tikai un vienīgi pārspriedumi.
"Darbības vārds "lasīt" necieš pavēles izteiksmi." (D. Penaks)
Pārspriedumā reizēm ir iekļautas gan vēstījuma, gan apraksta daļas.
Arī pārspriedumā ir trīs daļas: ievads, iztirzājums jeb galvenā daļa, nobeigums.
Pārspriedumā autors risina problēmu, izraugoties nepieciešamo faktu materiālu no kāda daiļdarba vai personīgās pieredzes. Katrs izteiktais apgalvojums rakstītājam ir jāpierāda, jāpamato vai nu ar daiļdarba saturu, vai ar citātiem no tā. Tam jāsniedz atbildes uz jautājumiem kāpēc? kādēļ?. Tikai pēc tā apgalvojums kļūst par argumentu.
Domrakstu iedalījums pēc satura:
- domraksti par literatūru;
- nosacīti brīvie domraksti;
- brīvie domraksti.
Domraksti par literatūru ir cieši saistīti ar konkrēto literāro darbu/darbiem. Domrakstā jāparāda minētā literārā darba izpratne, zināšanas par literatūras teoriju un literatūras vēsturi. Šāda tipa domrakstos savi apgalvojumi, secinājumi jāpamato, izmantojot konkrēto tekstu, nevis sadzīviskus vērojumus. Izmantojot papildmateriālu – recenzijas, apceres, dienasgrāmatas, vēstules, zinātniskus pētījumus, monogrāfijas –, nedrīkst savu domrakstu pārvērst par citātu virknējumu, kā arī, izmantojot citu viedokli, korekti ir norādīt tā sākotnējo autoru.
Boņuks – spilgta un interesanta personība Jāņa Klīdzēja romānā “Cilvēka bērns”
Rīga Aleksandra Čaka dzejā
Nozīmīgākās problēmas Alberts Bela romānā “Cilvēki laivās”
Nosacīti brīvajos domrakstos tiek izmantots gan literārais materiāls, gan cilvēka pārdzīvotais un pieredzētais. Nosacīti brīvajos domrakstos daudz lielāka uzmanība jāveltī domraksta autora attieksmei pret konkrētā literārā darba tēliem/problemātiku utt., šajos domrakstos izpaužas arī autora paša vērtību sistēma.
Skaistākās lappuses Rūdolfa Blaumaņa novelēs
Kārļa Skalbes pasaku tēli mūsdienu pasaulē
To redzēja tikai Čaks...
Brīvā domraksta temats nav saistīts ar literatūru, tāpēc reizēm skolēniem mēdz rasties maldīgs priekšstats, ka brīvie domraksti ir vieglāk uzrakstāmi, jo šajos domrakstos netiek pieprasītas literatūras zināšanas. Brīvie domraksti visvairāk atklāj autora personību un vērtību orientāciju, šo domrakstu tapšanā ļoti liela nozīme ir radošai domāšanai un personības iekšējai brīvībai.
Grāmatas un jaunieši
Klusi klusītiņām...
Vientulība un vienatne
Svarīgi!
Lai uzrakstītu labu brīvo domrakstu, jābūt prasmei saskatīt un uztvert savdabīgo, neatkārtojamo, kas ļaus izvairīties no šabloniskuma (tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes), stereotipiem un tukšām frāzēm.
Pārspriedumā ir jāizsaka savi secinājumi, vērtējumi, atziņas par tām problēmām, kuras autors centies atrisināt daiļdarbā.
Ja doti retoriski, filozofiski jautājumi, uzrakstīt iespējams tikai pārspriedumu.
Kā saglabāt draudzību līdz mūža galam?
Domraksti, kuri tiek rakstīti pēc kāda citāta, ir tikai un vienīgi pārspriedumi.
"Darbības vārds "lasīt" necieš pavēles izteiksmi." (D. Penaks)
Jebkurā pārsprieduma tipa domrakstā ievijami arī vēstījuma, apraksta un raksturojuma elementi.