Kas ir slengs un slengismi? Kā tos tekstā pazīt un nelietot savā ikdienas valodā?
Slengs — īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons; neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā.
Slengisms — literārai valodai neatbilstošs, nevēlams valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka negatīva attieksme.
Piemērs:
OK – viss kārtībā, čikse – meitene; matene – matemātika
Slengu savā leksikā izmanto dažādu profesiju un sociālo grupu pārstāvji, piemēram, celtnieki, ārsti, jūrnieki, karavīri, studenti, ieslodzītie un, protams, jaunieši.
Slenga vārdiem lielākoties piemīt negatīva emocionālā nokrāsa, proti, tie ir nievājoši, izsmejoši vai pazemina ar vārdu izteiktā jēdziena vērtību.
Izvēloties šādus vārdu rakstveida vai mutvārdu saziņā, šāda negatīva emocionālā nokrāsa tiek piešķirta visai runai vai tekstam.
 
Par slengu vairāk var atkārtot 6. klasē mācīto.
Pārbaudīt slenga jeb žargonvārdu, kā arī citas leksisko vienību nozīmi var vietnē tezaurs.lv.
Vairāk par slenga svarīgākajām pazīmēm un izmantošanu vari noskatīties video vietnē "Tava klase".
 
Mūsu valodas lietojumu ietekmē citas valodas, kuras lietojam vienlaicīgi ar dzimto. Šādas mijiedarbības rezultāts ne vienmēr ir pozitīvs – valodu pārpludina barbarismi un svešvārdi, kuru lietojumu sekmīgi varētu aizstāt ar latviešu valodas vārdiem. 
Barbarisms — literārajā valodā nevēlams aizguvums.
Piemērs:
vaktēt – no vācu val. – sargāt;
duraki – no krievu val. – muļķi, arī kāršu spēle;
feins – no angļu val. – skaists, labs
Ja literārā darba autors izmanto šos leksikas slāņus, lai spilgtāk ilustrētu savu tēlu, padarītu to krāsaināku, lai raksturotu vides un laikmeta kolorītu, tas ir attaisnojami, pretējā gadījumā gan slengismi jeb žargonismi, gan barbarismi, kā arī svešvārdu lietojums latviešu valodas vārdu vietā liecina par vienkāršrunu un valodu piesārņo.
 
Atsauce: