Valodas lietojumā bieži sastopami gramatiskie homonīmi.
Valodā ir vārdi, kuru rakstījums un izruna ir vienāda, bet to gramatiskā nozīme atšķiras. Šādus vārdus sauc par homonīmiem.
Nelokāmo vārdšķiru gramatiskā homonīmija
Saikļi un partikulas
Svarīgi!
Saiklis saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta teikuma daļas vai ievada teikumu.
Partikula pastiprina vai pavājina vārda vai teikuma nozīmi.
| Vārds | Saiklis, piemērs | Partikula, piemērs |
| arī | Meitene spēlē florbolu, arī ar skrituļslidām viņai patīk braukt. | Man arī patīk braukt ar divriteni. |
| gan | Gan matemātikas, gan angļu valodas zināšanas dzīvē noderēs. | Matemātikā gan bija grūti uzdevumi. |
| it kā | Izskatījās, it kā kāds te būtu gulējis un atstājis savas mantas. | Sniga lēni, milzīgām, pūkainām, it kā smagām pikām. |
| jo | Jācenšas uzcītīgāk mācīties, jo tuvojas eksāmeni. | Treniņi, tuvojoties sacensībām, kļuva jo intensīvāki. |
| kā | Gribēju dzirdēt, kā rītos dzied putni. | Jūras krastā smiltis bija kā uzkarsētas. |
| kaut | Vējš joprojām bija diezgan stiprs, kaut lietus bija pierimis. | Kaut upes straume neaizrautu laivu jūrā! |
| lai | Tētis lūdza, lai zēni neklausās mūziku tik skaļi. | Lai mūsu komandai veicas sacensībās! |
| ne | Uz pasākumu neieradās ne Ilze, ne Dana, ne Ikars. | Istaba bija iztīrīta perfekti, nevarēja atrast ne puteklīša. |
| nekā | Rudens salnas sākās agrāk, nekā sinoptiķi bija prognozējuši. | Jānis distancē bija ātrāks nekā Juris. |
| taču | Lietus vēl lija, taču gaiss kļuva siltāks | Es taču nevēlos iet uz koncertu! |
| tā kā | Tā kā diena bija beigusies, visi devās pie miera. | Tēja smaržoja tā kā pēc medus. |
| vai | Es nezinu, vai esmu viņam piedevusi. | Vai meiteņu ideja zēniem patika? |
Apstākļa vārdi un partikulas
Vārdi jau, nu, tad vēl var būt gan apstākļa vārdi, gan partikulas.
Svarīgi!
Ja minētie vārdi ir apstākļa vārdi, teikumā tiem piemitīs laika nozīme (kad?).
Ja vārdi ir partikulas, tie pastiprina vai pavājina vārda vai teikuma nozīmi. Tām nevar uzdot jautājumu.
Ja vārdi ir partikulas, tie pastiprina vai pavājina vārda vai teikuma nozīmi. Tām nevar uzdot jautājumu.
|
Vārds
|
Apstākļa vārds, piemērs
|
Partikula, piemērs
|
|
jau
|
Ir jau (kad?) vakars. | Es jau eju gulēt. |
|
nu
|
Nu (kad?) darbs ir pabeigts. | Vecāķos nu gan bija vētra! |
|
tad
|
Kad aizbrauksi mājās, tad (kad?) piezvani. | Tad nu piezvani kādreiz! |
|
vēl
|
Es vēl (kad?) lasu grāmatu. | Es gribu izlasīt vēl vienu nodaļu. |
Saikļi un prievārdi
Svarīgi!
Saiklis saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta teikuma daļas vai ievada teikumu.
Prievārds piesaista darbības vārdam lietvārdu vai vietniekvārdu.
|
Vārds
|
Saiklis, piemērs
|
Prievārds, piemērs
|
|
kopš
|
Ir jau divi gadi, kopš nedzīvojam Rīgā. | Jāņus latvieši svin kopš seniem laikiem. |
|
līdz
|
Suns skraidīja pa pagalmu un skaļi rēja, līdz pārradās saimnieki. | Vai līdz stadionam vēl tālu? |
|
pirms
|
Par iespējamiem postījumiem tika brīdināts, pirms sākās vētra. | Tad nu piezvani kādreiz! |
Saikļi un apstākļa vārdi
Svarīgi!
Saiklis saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta teikuma daļas vai ievada teikumu.
Apstākļa vārdiem teikumā varēs uzdot jautājumu.
| Vārds | Apstākļa vārds, piemērs | Saiklis, piemērs |
| drīz | Es drīz (kad?) būšu pie mūsu skolas. | Melodija drīz uzbangoja, drīz pieklusa, drīz izgaisa pavisam. |
| te | Te (kur?) ir strauji ceļa posmi. | Gaisma parādījās te aiz loga, te aiz meža. |