Valodas paveids, ko lieto neoficiālajā saziņā, ikdienas sazināšanās vajadzībām, ir literārās sarunvalodas stils.
Pārsvarā to lieto mutvārdu formā, retāk rakstu formā, piemēram, neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās.
Izšķir literāro sarunvalodu, kurā nav vērojamas atkāpes no literārās valodas normām, un neliterāro sarunvalodu, kurā iekļauj, piemēram, vienkāršrunu, žargonu, izloksnes. Literārās sarunvalodas stils nav vienveidīgs, tas var būt gan oficiālāks, gan brīvāks atkarībā no saziņas mērķa.
Sarunvalodā nav strikti ievērotas valodas normas.
Sarunvalodu papildina neverbālie saziņas līdzekļi, piemēram, žesti runājot, emocijzīmes digitālā sarunvalodas tekstā. Izmanto gan dokumentālajā, gan mākslas, gan animāciju kino.
Literārās sarunvalodas stila valodas līdzekļi
Zinātniskās valodas stilu parasti lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā (rakstīti teksti, referāti, zinātniska satura ziņojumi, sarunas par zinātnisku tematu, zinātniskas diskusijas, bakalaura darbi, maģistra darbi, tēzes, monogrāfijas, zinātniski raksti u.c.).
Raksturīgākās pazīmes:
- iepriekš pārdomāta informācija;
- teksta loģiska struktūra;
- valodas un rakstības normu stingra ievērošana;
- monologa raksturs;
- emocionāli neitrāli valodas izteiksmes līdzekļi, to skaitā neitrāla leksika;
- specializētas terminoloģijas bagātīgs lietojums;
- daudz internacionālismu;
- precizitāte, skaidrība, loģika;
- fakti, analīze, secinājumi, formulējumi, definīcijas;
- apjomā plaši salikti teikumi, īpaši salikti pakārtoti teikumi;
- iespraudumi – vārdi un konstrukcijas.
Zinātniskā valodas stila valodas līdzekļi
