Stilistika — valodniecības nozare, kas pēta valodas stilus.
Stilistikas galvenie uzdevumi ir:
- noteikt, kas valodā ir neitrāls, kas — stilistiski atšķirīgs, īpašs,
- pētīt valodas stilus (valodas paveidus),
- pētīt valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus,
- pētīt individuālo stilu,
- pētīt rakstu valodas normu funkcionālos variantus,
- rūpēties par valodas kultūru.
Stilistika pēta arī stilistiskos izteiksmes līdzekļus. Tos var klasificēt morfoloģiskos, leksiskos, sintaktiskos. Katram valodas stilam tie var būt atšķirīgi, bet ir arī kopīgas lietojuma pazīmes.
| Valodas līdzekļi | Daži lietojuma piemēri |
|
Morfoloģiskie (saistīti ar dažādu vārdšķiru un vārdformu lietojumu)
|
|
|
Leksiskie (saistīti ar vārdu krājuma lietojumu)
|
|
| Sintaktiskie (saistīti ar teikuma lietojumu) |
|
Valodas funkcionālie stili
Latviešu valodniecībā par visplašāk lietoto ir kļuvusi stilu klasifikācija atkarībā no stilu sabiedriskajām funkcijām. Saskaņā ar šo klasifikāciju aplūko šādus valodas stilus:
- zinātniskās valodas stils;
- lietišķo rakstu valodas stils;
- publicistikas valodas stils;
- sarunvalodas stils;
- daiļliteratūras valodas stils.
Publicistikas valodas stils
Izmantošanas joma: plašsaziņas līdzekļi.
Adresāts: plaši sabiedrības slāņi.
Forma: mutvārdu, rakstveida.
Pazīmes: aktualitāte, konkrētība, viedoklis, mērķtiecība, emocionalitāte, sabiedrības ietekmēšana, pieejamība, avoti (masu informācijas līdzekļi), dati, fakti, skaitļi, citāti, atbilstība auditorijai, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; leksikas īpatnības – terminoloģija, profesionālismi, daudz īpašvārdu, abreviatūras, frazeoloģismi; dažādas uzbūves teikumi.
Adresāts: plaši sabiedrības slāņi.
Forma: mutvārdu, rakstveida.
Pazīmes: aktualitāte, konkrētība, viedoklis, mērķtiecība, emocionalitāte, sabiedrības ietekmēšana, pieejamība, avoti (masu informācijas līdzekļi), dati, fakti, skaitļi, citāti, atbilstība auditorijai, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; leksikas īpatnības – terminoloģija, profesionālismi, daudz īpašvārdu, abreviatūras, frazeoloģismi; dažādas uzbūves teikumi.
Publicistikas valodas stila žanri: intervijas, preses apskats, raksts, reportāža, anotācija, preses relīze, ievadraksts, hronika, ziņa u.c.
Publicistikas valodas stilā izmanto gan zinātniskā valodas stila, gan daiļliteratūras valodas stila elementus, gan arī sarunvalodas stila elementus. Valodas līdzekļu izvēli nosaka konkrētā teksta mērķis.
Publicistikas valodas stila valodas līdzekļi
Diemžēl tieši publicistikas stila tekstos bieži sastopamas stila kļūdas.
Valodas normu neievērošana aktualizējusies pēdējā gadu desmitā, šai tendencei varētu būt dažādi iemesli:
Valodas normu neievērošana aktualizējusies pēdējā gadu desmitā, šai tendencei varētu būt dažādi iemesli:
- zināšanu un prasmju trūkums konkrētiem tekstu/raidījumu autoriem un vadītājiem;
- korektoru/literāro redaktoru/valodas konsultantu trūkums plašsaziņas līdzekļos;
- nepieciešamība pēc ātras informācijas paziņošanas, kas neļauj materiālam nonākt pie valodas speciālistiem labošanai;
- koncentrēšanās uz mērķi, aizmirstot par līdzekļiem.
Daiļliteratūras valodas stils
Izmantošanas joma: mākslinieciskiem nolūkiem visos daiļliteratūras veidos – dzejā, prozā, dramaturģijā, liroepikā.
Adresāts: plaši sabiedrības slāņi.
Pazīmes: daudzveidīga, bagāta leksika, bieži dialogi, īpaša grafiska forma dzejā, dramaturģijā.
Forma: nav vienveidīga – īpatnības atkarīgas no konkrētā daiļliteratūras veida, žanra, autora individuālā stila īpatnībām.
Daiļliteratūras žanri: stāsts, miniatūra, novele, romāns, eseja, komēdija, traģēdija, dzeja u. c.
Daiļliteratūras žanru nosaka konkrētais literatūras veids.
Daiļliteratūras valodas stila valodas līdzekļi
Valodas stilu kontekstā nozīmīga loma mūsdienās tiek veltīta sava individuālā valodas stila mērķtiecīgai pilnveidei (īpaši tādās jomās kā žurnālistika, politika, sabiedriskās attiecības u. c.) un pētīšanai. Individuālais stilu dēvē par idiolektu.
Viens no valodas līdzekļu veidiem ir morfoloģiskie valodas līdzekļi, kas saistīti ar vārdšķiru gramatiskajām kategorijām, lietojumu un pareizrakstības normu ievērošanu, tāpēc nepieciešams zināt vārdšķiru iedalījumu:
