Latviešu valodu bagātu dara darbības vārda īpaša forma – darbības vārda divdabja forma, t.i., tie, kam divas dabas.
No visiem darbības vārdiem var izveidot divdabjus, bet ne jebkurš darbības vārds var veidot visus divdabjus.
Par divdabjiem sauc īpaši veidotas darbības vārda formas.
Šīm formām piemīt divējādas dabas:
- darbības vārda un īpašības vārda daba;
- darbības vārda un apstākļa vārda daba.
Nosarmojošo koku galotnes atgādināja kalnu virsotnes.
Divdabis: nosarmojošo; pamatā darbības vārds nosarmot; vārds izsaka pazīmi kādu koku? – nosarmojušo.
Vārdam nosarmojošo ir darbības vārda nosarmot sakne, un to var locīt kā īpašības vārdu.
kas? nosarmojošie koki; kā? nosarmojošo koku.
kas? nosarmojošie koki; kā? nosarmojošo koku.
Saule norietot apzeltīja koku galotnes.
Divdabis: norietot; pamatā darbības vārds norietēt; vārds izsaka darbības veidu kādā veidā apzeltīja? – norietot.
Vārdam norietot ir darbības vārda norietēt sakne, un tas izsaka darbības veidu, turklāt ir nelokāms kā apstākļa vārds.
Iedalījums
Latviešu valodā izšķir lokāmus, daļēji lokāmus un nelokāmus divdabjus.
Divdabju gramatiskās lategorijas
Divdabim ir vīriešu un sieviešu dzimte; vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvs – divdabis ir tikai daļēji lokāms.
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
Sieviešu dzimte: līgodama, dziedādamas; paskaidro vārdus upe, tautas – nominatīvs.
Cīrulīts mazputniņš
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
Vīriešu dzimte: dziedādams, sveikdams; paskaidro vārdu mazputniņš – nominatīvs.
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
Vīriešu dzimte: dziedādams, sveikdams; paskaidro vārdu mazputniņš – nominatīvs.
Lokāmajiem divdabjiem piemīt darbības vārdam raksturīgā pazīme mainīties laikā un kārtā, īpašības vārdam raksturīgās pazīmes – spēja mainīties dzimtē, skaitlī, locījumā, ir noteiktā un nenoteiktā galotne.
Ziedošas ābeles pavasarī ir tik skaistas.
ziedošas – sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs, nenoteiktā galotne.
Ziedošās ābeles bija bišu pilnas.
ziedošās – sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs, noteiktā galotne.
Ziedošu ceriņu smarža ir burvīga.
ziedošu – vīriešu dzimtes daudzskaitļa ģenitīvs, nenoteiktā galotne.
Ziedošās ābeles bija bišu pilnas.
ziedošās – sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs, noteiktā galotne.
Ziedošu ceriņu smarža ir burvīga.
ziedošu – vīriešu dzimtes daudzskaitļa ģenitīvs, nenoteiktā galotne.
Ir dažas vārdšķiru formas, kuru izskaņas vai galotnes ir līdzīgas divdabju izskaņām vai galotnēm, bet tiem nav darbības vārda dabas:
| Divdabis | Vārdšķiras forma |
| -is | |
| nosalis – nosalt | lācis, cālis – lietvārdi |
| -ošs | |
| dzirkstošs – dzirkstīt | košs – īpašības vārds |
| -am, -ām | |
| lasām – lasīt; guļam – gulēt |
projām, aplam – apstākļa vārds;
vecam, slapjam – īpašības vārds datīvā;
[mēs] guļam, gulējām – darbības vārds daudzskaitļa 2. personā
|
| -ts, -ta, -tā, -tie | |
|
uzcelts - uzcelt;
lasīta – lasīt;
prasītā – prasīt;
darītie – darīt
|
kāts, prāts – lietvārds;
lēts, svēta – īpašības vārds;
divatā, trijatā – apstākļa vārds;
lētie, svētie – īpašības vārds
|
| -ot, -oties | |
| lecot, darbojoties |
piedot, dusmoties – darbības vārds nenoteiksmē;
atdošot, smiešoties – darbības vārds atstāstījuma izteiksmē
|