Daļēji lokāmie divdabji parasti norāda blakus kustību, kas pavada galveno darbību.
Divdabim ir abas dzimtes.
Piemērs:
Cīrulīts mazputniņš
Augstu skrēja dziedādams.
Vīriešu dzimte – mazputniņš.
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu.
Sieviešu dzimte – upe.
YCUZD_240730_6492_tabula_daļēji lokāmie.png
 
Divdabim ir vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvs – divdabis ir tikai daļēji lokāms.
Piemērs:
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.

Sieviešu dzimte: līgodama, dziedādamas; upe, tautas – nominatīvs.
 
Cīrulīts mazputniņš
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.

Vīriešu dzimte: dziedādams, sveikdams; mazputniņš – nominatīvs.
Veidošana
Daļēji lokāmo divdabi veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam galotnes vietā liekot divdabim raksturīgo izskaņu: -dams, -dama, -damies, -damās:
 
YCUZD250327gifnenoteiksmescelms.gif
Piemērs:
Ar tiešo galotni:
nenoteiksme: ziedēt
nenoteiksmes celms: ziedē-;
divdabis: ziedēdams, ziedēdama.
 
Ar atgriezenisko galotni:
nenoteiksme: mosties
nenoteiksmes celms: mos-;
divdabis: mozdamies; mozdamās
Nelokāmie divdabji ar -ot, -oties parasti nosauc pavaddarbību, kas notiek reizē ar pamatdarbību. 
Nelokāmie divdabji ar -am, -ām, -amies, -āmies parasti nosauc darbību, kas notiek vienlaicīgi ar izteicēja darbību. 
Nelokāmos divdabjus veido no darbības vārda tagadnes celma, tagadnes galotnes vietā liekot divdabim raksturīgo piedēkli vai izskaņu:
 
YCUZD250327giftagadnescelms.gif
Piemērs:
Kukainis lidojot sajuta vilinošu aromātu, nolēma piesēst un pielipa pie sveķiem kā pie mušpapīra.
Es redzēju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
Nelokāmos divdabjus veido no darbības vārda ar tiešo un atgriezenisko galotni.
Ar tiešo galotni:
Piemērs:
nenoteiksme: ziedēt
tagadne: [es] ziedu;
tagadnes celms: zied-;
divdabji: ziedot, ziedam.
Ar atgriezenisko galotni:
Piemērs:
nenoteiksme: mosties
tagadne: [es] mostos;
tagadnes celms: most-;
divdabji: mostoties, mostamies
Svarīgi!
Nelokāmais divdabis nemainās ne skaitlī, ne dzimtē.