3. Darbības vārda lietojums atstāstījuma izteiksmē

Atstāstījuma izteiksmē darbības vārdam ir četri laiki:

vienkāršie laiki — tagadne un nākotne;

saliktie laiki — tagadne un nākotne.

 

Vienkāršā tagadne	Vienkāršā nākotne
Māris labprāt pieskatot savu mazo māsu.	Māris labprāt pieskatīšot savu mazāko māsu.
Saliktā tagadne	Saliktā nākotne
Māris labprāt esot pieskatījis savu mazo māsu.	Māris labprāt būšot pieskatījis savu mazo māsu.

Atstāstījuma izteiksmi veido no īstenības izteiksmes celmiem, attiecīgā laika celmam pievienojot izteiksmes rādītāju -ot vai -oties.
Izskaņu -ot pievieno tiešajiem darbības vārdiem, -oties — atgriezeniskajiem darbības vārdiem.
 

Nenoteiksme	Vienkāršā tagadne	Vienkāršā nākotne
vizināt	vizinot	vizināšot
vizināties	vizinoties	vizināšoties

Ja darbības vārds īstenības izteiksmē ir pagātnē, tad atstāstījuma izteiksmē tā vietā lieto salikto tagadni.

Salikto laiku formas veido tāpat kā īstenības izteiksmē, tikai palīgdarbības vārds būt iegūst atstāstījuma izteiksmes formu — esot vai būšot.

 

Īstenības izteiksme – saliktā tagadne	es esmu vizinājies
Atstāstījuma izteiksme – saliktā tagadne	es esot vizinājies
Īstenības izteiksme –  saliktā nākotne	es būšu vizinājies
Atstāstījuma izteiksme – saliktā nākotne	es būšot vizinājies

 

Atstāstījuma izteiksmē darbības vārds nemainās personu formās.

Atstāstījuma izteiksmi lieto, stāstot:

Atstāstot citu personu teikto, tiešo runu pārveido par palīgteikumu, darbības vārdu pārveido atstāstījuma izteiksmē un 1. un 2. personas vietniekvārdus aizstāj ar 3. personas vietniekvārdiem.

 

Tiešā runa	Atstāstījums
Māris no rīta satika draugu un vaicāja: “Kāpēc tu vakar nebiji treniņā?”	Māris no rīta esot saticis draugu un vaicājis, kāpēc viņš vakar neesot bijis treniņā.