Uzmanīgi izpēti literatūras kritiķes Andas Baklānes recenzijas Laimīgi kopā. Par Ivara Šteinberga dzejoļu krājumu "Strops" ("Neputns", 2020). Dzejas jaunais laikmets Latvijā. fragmentu!
Nākas secināt, ka Šteinberga komiskais krājums gan sākas, gan beidzas ar nāves tēmu. Esmu autoram ļoti pateicīga par pēdējo dzejoli, kurā tiek diskutēts nevis par to, kā, baltas gaismas ieskauta, debesu vārtu virzienā dodas cilvēka dvēsele, bet gan – kas pēc nāves būtu darāms ar cilvēka ķermeni. Vai praktiskāk un ekoloģiskāk būtu to dedzināt vai aprakt veselu? Šīs, manuprāt, ir tēmas, par kurām netiek runāts pietiekami, un muļķīga ķiķināšana te arī ir pilnīgi nevietā.
Norādi, no kuras recenzijas daļas tas ir ņemts!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!