Dažādās saziņas situācijās, īpaši rakstot apsveikumus vai izsakot novēlējumus, tiek izmantota vēlējuma izteiksme, tāpēc ir svarīgi to pārzināt.
Darbības vārds vēlējuma izteiksmē izsaka darbību, kas varētu notikt, ko runātājs uzskata par vēlamu, bet tā vēl nav realizējusies. Vēlamā darbība var būt gan nepiepildāma, gan iespējama.
Piemērs:
izaug-t — izaug-tu, vēlē-ties — vēlē-tos.
Es vēlētos, lai mana ģimene izaugtu kā kupls koks.
Darbības vārdam vēlējuma izteiksmē ir tikai divi laiki:
- vienkāršā tagadne;
- saliktā tagadne.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne
|
| Es labprāt gleznotu. Es labprāt vizinātos ar ragaviņām. |
Es labprāt būtu gleznojis. Es labprāt būtu vizinājies ar ragaviņām. |
Vēlējuma izteiksmes vienkāršo tagadni veido no darbības vārda nenoteiksmes, galotnes vietā liekot izteiksmes rādītāju -tu vai -tos; -tu tiek likts tiešās galotnes -t vietā, -tos – atgriezeniskās galotnes -ties vietā.
Svarīgi!
Vienkāršajā tagadnē visās personās ir viena un tā pati forma.
Piemērs:
es rakstītu; tu rakstītu; viņš, viņa rakstītu;
mēs rakstītu; jūs rakstītu; viņi, viņas rakstītu;
es mazgātos; tu mazgātos; viņš, viņa mazgātos;
mēs mazgātos; jūs mazgātos; viņi, viņas mazgātos
es mazgātos; tu mazgātos; viņš, viņa mazgātos;
mēs mazgātos; jūs mazgātos; viņi, viņas mazgātos
Tā kā darbības vārds šajā izteiksmē nenorāda darbības veicēju, tad šo uzdevumu veic atbilstošs vietniekvārds vai lietvārds.
Piemērs:
Kaut vecāki ātrāk atnāktu no darba!
vecāki atnāktu – daudzskaitļa 3. persona
Kaut kontroldarbs nenotiktu!
kontroldarbs nenotiktu – vienskaitļa 3. persona
vecāki atnāktu – daudzskaitļa 3. persona
Kaut kontroldarbs nenotiktu!
kontroldarbs nenotiktu – vienskaitļa 3. persona
Vēlējuma izteiksmes formu rakstībā jāievēro, ka pirms izteiksmes rādītāja -tu vai -tos rakstāms tāds pats burts, kāds ir nenoteiksmes galotnes priekšā.
|
Nenoteiksme
|
Vēlējuma izteiksme
|
|
lauzt
saukt mest
griezties |
lauztu
sauktu mestu grieztos
|
Vēlējuma izteiksmē galotnes -tu vai -tos priekšā rakstāms tas pats līdzskaņa burts, kas ir nenoteiksmes galotnes priekšā. Pārbauda ar vienkāršās pagātnes formas palīdzību.
Ja pagātnē ir dzirdams k, vēlējuma izteiksmē arī rakstāms k, ja dzirdams g, tad rakstāms g:
Piemērs:
uzplaukt – uzplauka – uzplauktu; k – k;
sarūgt – sarūga – sarūgtu, g– g
Svarīgi!
Jāņem vērā, ka ir 1. konjugācijas darbības vārdi, kuriem pagātnē galotnes priekšā ir līdzskanis c vai dz, pirms nenoteiksmes galotnes rakstāms k vai g:
Piemērs:
sauca – sauktu, lūdzu – lūgtu
Atceries!
Vēlējuma izteiksmes salikto tagadni veido no palīgdarbības vārda būt vēlējuma izteiksmes formā būtu un lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja ar -is, -ies un -usi, -usies.
Piemērs:
Es būtu nodevis referātu laikā, ja elektrība nebūtu pazudusi.
Vēlējuma izteiksmes saliktajā tagadnē visās personās vienāda ir palīgdarbības vārda forma, bet atšķiras divdabis – tas mainās atbilstoši darītāja dzimtei un skaitam.
Piemērs:
Es būtu nodevis (zēns) referātu.
Es būtu nodevusi (meitene) referātu.
Es būtu nodevusi (meitene) referātu.