Valodas stils aptver vairākus valodas sistēmas līmeņus: fonētiku, morfoloģiju, leksiku un sintaksi.
Valodas līdzekļi funkcionālajos stilos: morfoloģiskie, sintaktiskie, leksiskie.
Morfoloģiskie valodas līdzekļi — saistīti ar vārdšķiru gramatiskajām kategorijām:
Piemērs:
īpašvārdi, skaitļa vārdi, 3. personas lietojums, saīsinājumi, salikti nosaukumi, darbības vārds ciešamajā kārtā, darbības vārds divdabja formā, salikteņi u. c.
Lai atpazītu morfoloģiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt morfoloģijas jautājumus.
Leksiskie valodas līdzekļi — saistīti ar vārda nozīmi, ar vārda stilistisko un emocionāli ekspresīvo nokrāsu:
Piemērs:
apvidvārdi, termini, barbarismi, frazeoloģismi, sinonīmi, tēlainie izteiksmes līdzekļi u. c.
Lai atpazītu leksiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt leksikoloģijas jautājumus.
Sintaktiskie valodas līdzekļi — saistīti ar tekstā esošajām sintaktiskajām konstrukcijām:
Piemērs:
vienlīdzīgi teikuma locekļi, iespraudumi, savrupinājumi, jautājuma, izsaukuma teikumi, uzruna u. c.
Lai atpazītu tekstā sintaktiskos valodas līdzekļus, nepieciešams labi pārzināt sintakses jautājumus.
Svarīgi!
Konkrētais valodas stils nosaka arī konkrētu valodas līdzekļu izvēli.
Publicistiskās valodas stils
Publicistikas valodas stilam ir liela sabiedriskā nozīme, liela nozīme valodas kopšanā. Tas tiek izmantots plašsaziņas līdzekļos, publicistiska rakstura grāmatās, publiskās runās. Publicistikas valodas stilā izmanto gan zinātniskā valodas stila, gan daiļliteratūras valodas stila elementus, gan arī sarunvalodas stila elementus.
To bieži izmanto dokumentālajā kino.
Publicistiskās valodas stila valodas līdzekļi
Daiļliteratūras valodas stils
Izmanto mākslinieciskiem nolūkiem visos daiļliteratūras veidos — dzejā, prozā, dramaturģijā, liroepikā. Šis stils nav vienveidīgs — tā īpatnības atkarīgas no konkrētā daiļliteratūras veida, žanra, autora individuālā stila īpatnībām. Daiļliteratūras valodas stila elementus izmanto arī citos valodas stilos, kā, piemēram, publicistikā, sarunvalodā, un arī otrādi.
Daiļliteratūras valodas stilu raksturo tādas pazīmes kā daudzveidīga, bagāta leksika, bieži dialogi.
Daiļliteratūras valodas stilu raksturo tādas pazīmes kā daudzveidīga, bagāta leksika, bieži dialogi.
Daiļliteratūras žanrus nosaka konkrētais literatūras veids. Izmanto, veidojot mākslas un animācijas filmas.
Daiļliteratūras valodas stila valodas līdzekļi
Literārās sarunvalodas stils
Valodas paveids, ko lieto neoficiālajā saziņā, ikdienas sazināšanās vajadzībām. Pārsvarā lieto mutvārdu formā, retāk rakstu formā, piemēram, neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās.
Izšķir literāro sarunvalodu, kurā nav vērojamas atkāpes no literārās valodas normām, un neliterāro sarunvalodu, kurā iekļauj, piemēram, vienkāršrunu, žargonu, izloksnes. Literārās sarunvalodas stils nav vienveidīgs, tas var būt gan oficiālāks, gan brīvāks atkarībā no saziņas mērķa.
Sarunvalodā nav strikti ievērotas valodas normas.
Sarunvalodu papildina neverbālie saziņas līdzekļi, piemēram, žesti runājot, emocijzīmes digitālā sarunvalodas tekstā. Izmanto gan dokumentālajā, gan mākslas, gan animāciju kino.
Literārās sarunvalodas stila valodas līdzekļi
Zinātniskās valodas stils
Zinātniskās valodas stilu parasti lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā (rakstīti teksti, referāti, zinātniska satura ziņojumi, sarunas par zinātnisku tematu, zinātniskas diskusijas, bakalaura darbi, maģistra darbi, tēzes, monogrāfijas, zinātniski raksti u.c.).
Zinātniskās valodas stila raksturīgākās pazīmes:
- iepriekš pārdomāta informācija;
- teksta loģiska struktūra;
- valodas un rakstības normu stingra ievērošana;
- monologa raksturs;
- emocionāli neitrāli valodas izteiksmes līdzekļi, to skaitā neitrāla leksika;
- specializētas terminoloģijas bagātīgs lietojums;
- daudz internacionālismu;
- precizitāte, skaidrība, loģika;
- fakti, analīze, secinājumi, formulējumi, definīcijas;
- apjomā plaši salikti teikumi, īpaši salikti pakārtoti teikumi;
- iespraudumi – vārdi un konstrukcijas.
Zinātniskās valodas stila valodas līdzekļi
