Partikulas ir palīgvārdi, kas rāda, kā runātājs vērtē īstenību.
Partikulas vārda nozīmi var
pastiprināt: pat, ar, arī, ir, jau, gan, taču, tak, vēl, vis Todien pat lilijas bija izplaukušas.
vispārināt: ik Ik skolēns zina savus pienākumus.
pavājināt: vien Tas jau nieks vien ir.
ierobežot: tikai, vien, vienīgi Vienīgi Una kavēja filmas sākumu.
izcelt: vien Lietus vien līst.
salīdzināt: kā, nekā, it kā, tā kā Burkāni ir veselīgāki nekā čipši.
apgalvot: , man patīk sporta stundas! 
noliegt: nē, ne , nevarēju ne vārda pateikt.
 
Ja salīdzinājums izteikts apgalvojuma formā, lieto partikulu nekā.
Burkāni ir veselīgāki nekā čipši.
Ja salīdzinājums izteikts nolieguma formā, lieto partikulu .
Pica nav tikpat veselīga āboli.
Pirms abām partikulām komats nav jāliek.
 
Partikulas kaut, lai, vai var ievadīt teikumu.
Kaut ievada vēlējuma teikumus. Šādos teikumos arī darbības vārds ir vēlējuma izteiksmē.
Lai ievada izsaukuma teikumus, ja darbības vārds ir 3. personā.
Vai ievada jautājuma teikumus. Uz šādiem jautājumiem parasti atbild ar vai
Vai tev patīk ceļot? Kaut vectētiņš atbrauktu! Lai spīd saule!
 
Svarīgi!
Daži ieteikumi, kas jāatceras par partikulām.
  • Partikula vien vienmēr atrodas aiz vārda, ko tā paskaidro.
  • Partikulu vis raksta ar vienu līdzskani S, bet vietniekvārdu viss ar diviem ss.
  • Apgalvojuma partikula un nolieguma partikula no pārējās teikuma daļas atdalāma ar komatu. To var atdalīt arī ar punktu, izsaukuma vai jautājuma zīmi.
  • Partikula ne noliedz kādu vārdu teikumā, partikula noliedz visu teikumu.
  • Partikulu ne lieto arī izlaista izteicēja vietā.
Svarīgi!
Ir jāievēro šķirti un kopā rakstāmas partikulas. Kopā rakstāmas: diemžēl, varbūt, tātad, nezin, diezin. Šķirti rakstāmas: it kā, droši vien, nu gan, gan jau
Homonīmi
Valodā ir vārdi, kuru rakstījums un izruna ir vienāda, bet to gramatiskā nozīme atšķiras. Šādus vārdus sauc par homonīmiem.
Arī partikulu vārdšķirā sastopami vārdi, kas spēj mainīt savu piederību vārdšķirai. 
vai
 
Piemērs
Vārdšķira
Vai tu iesi uz kino?
partikula
Sestdien es iešu slēpot vai slidot.
saiklis (saista vienlīdzīgus teikuma locekļus)
Es nezinu, vai paspēšu uz pirmo stundu.
saiklis (saista salikta pakārtota teikuma daļas)
Vai, cik auksti!
izsauksmes vārds
 
Vārdi tad, vēl, jau, nu var būt gan apstākļa vārdi, gan partikulas.
Ja minētie vārdi ir apstākļa vārdi, tad teikumā tiem piemitīs laika nozīme (kad?).
Ja vārdi ir partikulas, tie pastiprina vai pavājina vārda vai teikuma nozīmi.
 
Vārds
Apstākļa vārds
Partikula
tad
Kad aizbrauksi mājās, tad piezvani. Kad piezvani? – tad. Tad nu piezvani kādreiz!
vēl
Es vēl lasu grāmatu. Kad lasu? – vēl. Es gribu izlasīt vēl vienu nodaļu.
jau
Ir jau vakars. Kad ir? – jau. Es jau eju gulēt.
nu
Nu darbs ir pabeigts. Kad ir pabeigts? – nu. Vai nu iesim?

Vārdi arī, gan, ir, jo, kaut, lai, ne, taču teikumā var būt gan saikļi, gan partikulas.
Svarīgi!
Jāatceras, ka saikļi vienmēr kaut ko saista — vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta teikuma daļas vai teikumus.
Vārds
Saiklis saista
Partikulas
gan
Vienlīdzīgus teikuma locekļus: Gan brālis, gan māsa trenējas. Es gan nenodarbojos ar sportu.
taču
Salikta sakārtota teikuma daļas: Es gribēju iet uz teātri, taču visas biļetes uz izrādi jau bija nopirktas. Es taču nedabūju biļeti uz izrādi!
jo
Salikta pakārtota teikuma daļas: Es gribēju noskatīties jauno teātra izrādi, jo man ļoti patīk detektīvi. Ātri jo ātri pārģērbos.
ne Vienlīdzīgus teikuma locekļus: Ne Andris, ne Juris negribēja nākt palīgā. Ne matiņš nenokrita no galvas.
lai
Salikta sakārtota teikuma daļas: Es gribētu, lai pasaulē valda miers. Lai tagad visi ir draudzīgi!