Vietniekvārdu pareizrakstības jeb ortogrāfijas normas
Kopā un šķirti rakstāmi vietniekvārdi
Nenoteiktie vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda var norādīt uz nenoteiktiem, nezināmiem priekšmetiem vai to pazīmēm.
Kāds slēpās tumsā.
Nenoteiktajiem vietniekvārdiem kas, kāds, kāda, kurš, kura reizēm mēdz pievienot vārdus kaut, diezin, diez, nezin, nez, kas pastiprina nenoteiktības nozīmi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi.
Tā kā šie ir vairāku vārdu savienojumi, tad, tos rakstot, jāievēro, ka minētie vietniekvārdi arī jāraksta kā vairāki vārdi, proti, tie jāraksta šķirti.
- kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura;
- diezin kas, diezin kāds, diezin kāda, diezin kurš, diezin kura;
- diez kas, diez kāds, diez kāda, diez kurš, diez kura;
- nezin kas, nezin kāds, nezin kāda, nezin kurš, nezin kura;
- nez kas, nez kāds, nez kāda, nez kurš, nez kura.
Ja vietniekvārdiem kas, kurš, kura, kāds, kāda pievieno jeb-, tad izveidojas nenoteiktie vietniekvārdi jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda.
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.
Ir nenoteiktie vietniekvārdi, kuros blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņa burti:
- viss
- ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura.
Noliegtie vietniekvārdi ir nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena.
Visi noliegtie vietniekvārdi atvasināti ar priedēkli ne-, tāpēc rakstāmi kopā.
Nekas man nevar kaitēt.
Nekā es nebaidos.
Neviens nevar palīdzēt.
Nekas man nevar kaitēt.
Nekā es nebaidos.
Neviens nevar palīdzēt.
Svarīga ir apstākļa vārda pareizrakstība.
Apstākļa vārdu pareizrakstība
Kopā rakstāmi tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:
| jeb- | jebkad; jebkur |
| ik- | ikreiz |
| ne- | nekur; nekad; nekā; necik |
| pa- | pavisam; papilnam |
| -pat | turpat; tāpat; tikpat; tepat; nupat |
Šķirti rakstāmi tie apstākļa vārdi, kuriem pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:
| kaut |
kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik
|
| nezin |
nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik
|
| nez |
nez kad, nez kā, nez kur, nez cik
|
| diezin |
diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik
|
| diez |
diez kad, diez kā, diez kur, diez cik
|
Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā. Ja tie rakstīti šķirti, tie nav apstākļa vārdi un tiek lietoti citā nozīmē.
Piemērs:
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.
Neparko nevilkšu cepuri!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
Īpašības un apstākļa vārdu pakāpju pareizrakstība
Veidojot īpašības vārdu un apstākļa vārdu vispārāko pakāpi, jāievēro pareizrakstības normas.
Priedēkļa vis- sadurā ar īpašības vai apstākļa vārda sakni, kura sākas ar burtu s, rakstāmi 2 ss.
vissenākais, visslēptākā, vissenāk, visslēptāk