Lasi uzmanīgi doto tekstu!
2. teksts. Bārbala Simsone. Recenzijas "No Ziemeļblāzmas līdz Kāviem. Svena Kuzmina romāna "Skaistums un nemiers. Kārlis Skalbe""fragments.
Domāju, ka ne man vienai pašas pirmās atmiņas, ko puspajokam varētu nodēvēt par literāri traumatiskām, saistās ar Kārļa Skalbes pasakām. Līdz tam pasakās atradusi tikai apliecinājumu skaistai un labvēlīgai pasaulei, kurā pat bīstamākie piedzīvojumi beidzas labi un visi ļaunie saņem pēc nopelniem, pēkšņi saskāros ar citu pasaules redzējumu, kurā skumjais un baisais ne vienmēr pārtop savā pretmetā un kura zemdegās jaušas tik daudz vārdos neizteiktas smeldzes, ka iespaids vismaz sešus septiņus gadus veca bērna emocijās atstāja neizdzēšamu nospiedumu. No Pero pasakas tik atšķirīgu likteni piedzīvojusī Pelnrušķīte, Bendes meitiņa, Kaķītis, Māte no pasakas Dvēseļu mežs – visi šie tēli ar smeldzīgiem vilcieniem mazās dvēselēs ieskicēja pirmo priekšstatu par pasaules mulsinošo neizprotamību un nepieciešamību līdzjust pat tad, ja tas sāp.
Taču rakstnieka Svena Kuzmina tikko izdotais romāns Skaistums un nemiers – kārtējais darbs, kas iznāk klasisko un mūsdienu rakstnieku sasaukšanās sērijā Es esmu…, – lasītājam atklāj nevis visiem labi zināmo pasaku ķēniņu un izcilu liriķi, bet gan pavisam citādu Kārli Skalbi – gados ļoti jaunu un briestošo revolūcijas vēsmu aizrautu... vai vismaz viņam pašam tā šķiet.
Domāju, ka ne man vienai pašas pirmās atmiņas, ko puspajokam varētu nodēvēt par literāri traumatiskām, saistās ar Kārļa Skalbes pasakām. Līdz tam pasakās atradusi tikai apliecinājumu skaistai un labvēlīgai pasaulei, kurā pat bīstamākie piedzīvojumi beidzas labi un visi ļaunie saņem pēc nopelniem, pēkšņi saskāros ar citu pasaules redzējumu, kurā skumjais un baisais ne vienmēr pārtop savā pretmetā un kura zemdegās jaušas tik daudz vārdos neizteiktas smeldzes, ka iespaids vismaz sešus septiņus gadus veca bērna emocijās atstāja neizdzēšamu nospiedumu. No Pero pasakas tik atšķirīgu likteni piedzīvojusī Pelnrušķīte, Bendes meitiņa, Kaķītis, Māte no pasakas Dvēseļu mežs – visi šie tēli ar smeldzīgiem vilcieniem mazās dvēselēs ieskicēja pirmo priekšstatu par pasaules mulsinošo neizprotamību un nepieciešamību līdzjust pat tad, ja tas sāp.
Taču rakstnieka Svena Kuzmina tikko izdotais romāns Skaistums un nemiers – kārtējais darbs, kas iznāk klasisko un mūsdienu rakstnieku sasaukšanās sērijā Es esmu…, – lasītājam atklāj nevis visiem labi zināmo pasaku ķēniņu un izcilu liriķi, bet gan pavisam citādu Kārli Skalbi – gados ļoti jaunu un briestošo revolūcijas vēsmu aizrautu... vai vismaz viņam pašam tā šķiet.
Romantizētā estētika
Tiem lasītājiem, kas Skalbi vispirms saista ar jau nosauktajām pasakām un dzeju, ar dziļa patriotisma pilnajām Mazajām piezīmēm un rakstnieka darbību Latvijas brīvvalsts laikā, iespējams, dzejnieka jaunības laika sakari ar revolūcijas idejām var likties negaidīti. Taču pietiek vien atcerēties Skalbes pirmo sarakstīto pasaku Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties un tajā skaidri paustās dumpīgās alkas izrauties no Miera un Pieticības malas trūdiem, pietiek atcerēties ziemeļblāzmas jeb kāvu simbolismu gan šajā pasakā, gan Skalbes dibinātajā publicistikas izdevumā ar tādu pašu nosaukumu (Kāvi), lai nojaustu, ka romantizētas estētikas un daudzsološu pārmaiņu idejas, kuras Svens Kuzmins jaunajā romānā izvirza kā centrālās, Skalbem noteikti nevarēja būt svešas un jaunībā vēl diez vai bija iežogotas racionālu izpausmju un loģikas rāmjos.
Līdz ar to pašsaprotams kļūst fakts, ka Skaistums un nemiers faktiski ļoti maz vēsta par topošo rakstnieku Skalbi, bet daudz vairāk par ideālistu un sava ceļa meklētāju Skalbi. Tiesa, visu romānu caurvij trāpīga un aizkustinoša līnija – jaunais Kārlis, kurš savos literārajos treniņos meklē padomu pie jau talanta virsotnes sasniegušā Rūdolfa Blaumaņa, savos agrīnajos darbos cīnās ar eksaltētu liekvārdību, pārdzīvo par negantām recenzijām, izmēģina spēkus amatierteātrī un izdzīvo teju katram literātam pazīstamos radošo moku viļņus.
Svens Kuzmins prasmīgi iestrādā romānā atsauces uz Skalbes tekstiem, vislabāk redzamās – jau uz pieminēto Ziemeļmeitu, vienīgo literāro tekstu, kuru Skalbe romāna darbības gaitā pabeidz. Tekstu aizsāk pārfrāzēts pasakas pirmais teikums: "Kāds rakstnieks man pastāstīja šādu stāstu", un šādi tiek pieteikta arī Skaistuma un nemiera īpatnējā struktūra, kurā gan ir četras daļas, bet pirmā un pēdējā nav numurēta – pirmo sāk minētais citāts, bet pēdējā lakoniski nodēvēta par 1905. Pats autors atzīst, ka strukturālā neviendabība, kas dominē romānā, – sižetiski ne vienmēr loģiski saistītās līnijas, vairākkārtēja skatpunktu maiņa un hronoloģiskie pārlēcieni – ir bijusi nepieciešamība, cenšoties iejusties stāstā par ļoti neparastu laiku un cilvēkiem. (..)
Tiem lasītājiem, kas Skalbi vispirms saista ar jau nosauktajām pasakām un dzeju, ar dziļa patriotisma pilnajām Mazajām piezīmēm un rakstnieka darbību Latvijas brīvvalsts laikā, iespējams, dzejnieka jaunības laika sakari ar revolūcijas idejām var likties negaidīti. Taču pietiek vien atcerēties Skalbes pirmo sarakstīto pasaku Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties un tajā skaidri paustās dumpīgās alkas izrauties no Miera un Pieticības malas trūdiem, pietiek atcerēties ziemeļblāzmas jeb kāvu simbolismu gan šajā pasakā, gan Skalbes dibinātajā publicistikas izdevumā ar tādu pašu nosaukumu (Kāvi), lai nojaustu, ka romantizētas estētikas un daudzsološu pārmaiņu idejas, kuras Svens Kuzmins jaunajā romānā izvirza kā centrālās, Skalbem noteikti nevarēja būt svešas un jaunībā vēl diez vai bija iežogotas racionālu izpausmju un loģikas rāmjos.
Līdz ar to pašsaprotams kļūst fakts, ka Skaistums un nemiers faktiski ļoti maz vēsta par topošo rakstnieku Skalbi, bet daudz vairāk par ideālistu un sava ceļa meklētāju Skalbi. Tiesa, visu romānu caurvij trāpīga un aizkustinoša līnija – jaunais Kārlis, kurš savos literārajos treniņos meklē padomu pie jau talanta virsotnes sasniegušā Rūdolfa Blaumaņa, savos agrīnajos darbos cīnās ar eksaltētu liekvārdību, pārdzīvo par negantām recenzijām, izmēģina spēkus amatierteātrī un izdzīvo teju katram literātam pazīstamos radošo moku viļņus.
Svens Kuzmins prasmīgi iestrādā romānā atsauces uz Skalbes tekstiem, vislabāk redzamās – jau uz pieminēto Ziemeļmeitu, vienīgo literāro tekstu, kuru Skalbe romāna darbības gaitā pabeidz. Tekstu aizsāk pārfrāzēts pasakas pirmais teikums: "Kāds rakstnieks man pastāstīja šādu stāstu", un šādi tiek pieteikta arī Skaistuma un nemiera īpatnējā struktūra, kurā gan ir četras daļas, bet pirmā un pēdējā nav numurēta – pirmo sāk minētais citāts, bet pēdējā lakoniski nodēvēta par 1905. Pats autors atzīst, ka strukturālā neviendabība, kas dominē romānā, – sižetiski ne vienmēr loģiski saistītās līnijas, vairākkārtēja skatpunktu maiņa un hronoloģiskie pārlēcieni – ir bijusi nepieciešamība, cenšoties iejusties stāstā par ļoti neparastu laiku un cilvēkiem. (..)
Nevaldāmā iztēle
Teksta kopumā reālistisko ievirzi ik pēc laika pāršķeļ nedaudz psihodēliskas epizodes, kurās saskatām gan topošā "pasaku ķēniņa" nevaldāmo iztēli, gan savādo, priekšnojautu pilno laiku, kurā mainās pasaules kārtība. (..)
Skaistums un nemiers nevēsta par to, kā sociālisma ideju apburtais, bet vienlaikus nedaudz šaubīgais Kārlis pārtop par to Skalbi, kuru pazīstam no krāšņu, melanholisku pasaku sējumiem un mācību grāmatām. Tas arī nav vajadzīgs, jo šis ir stāsts mazāk par personību, vairāk par laiku. Laiku, kas, no vienas puses, deva impulsu citas pasaules kartes izveidei un izplaucēja neskaitāmus spožus talantus, no otras puses, izjauca netaisno struktūru, vietā radot vēl netaisnāku haosu, līdzās ģēnijiem radīja monstrus un atgādināja, ka ziemeļblāzmas otrais vārds ir kāvi.
("Diena", 18.07.2023.)
Atzīmē, kurš mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis lietots 2. teksta vārdu savienojumā "Miera un Pieticības malas trūdi"!
Atsauce:
viaa.gov.lv Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi latviešu valodā un literatūrā (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2025
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!