Iepazīsties ar tekstu!
Lai tekstu atvērtu blakus lapā, vari to lejuplādēt šeit.
Latviešu mākslas leģenda – Ludolfs Liberts
1. Apsviedīgais scenogrāfs un gleznotājs Ludolfs Liberts (1895–1959) ir viens no pagājušā gadsimta Latvijas zīmoliem*. Viņam 2025. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija veltīta vērienīga izstāde "LUDOLFS LIBERTS. ART DECO HIPNOTISKAIS SPOŽUMS".
2. Latvijas Nacionālajā operā XX gadsimta 20.–30. gadi bija Liberta laikmets, jo sadarbībā ar režisoriem viņš teātrī ienesa vairākas novitātes. Tā kā viņš pārzināja jaunumus Eiropas teātros, viņš spēja ietekmēt operas iestudējumus Latvijā. Ekonomiskās krīzes laikā teātros vairāk iestudēja operetes, nevis nopietnas operas. Jo smagāki laiki, jo vieglāks žanrs teātrī. Liberts izvēlējās Eiropā pārbaudītu repertuāru, uz ko cilvēki gāja Parīzē vai Berlīnē, tātad nāks arī Rīgā. Viens no piemēriem ir Pāla Abrahama eksotiskā operete "Havaju puķe", kuras darbība notiek gan Havaju salās, gan Montekarlo. Dziesmas kļūst teju par tā laika šlāgeriem**, zāle ikreiz pārpildīta. Šie panākumi iedvesmoja arī ārvalstu teātrus, un Libertu aicināja izrādi iestudēt arī ārpus Latvijas. Presē minēts, ka publika aplaudēja Liberta dekorācijām un par tām runāja pat vairāk nekā par pašu inscenējumu.
3. Pats viņš uz skatuves necentās nokļūt, bet viņam bija svarīgi būt pamanītam un gūt panākumus. Tolaik operā bija modē publicēt brošūriņas, kurās bija skati no izrādēm, iestudējumu sižetu apraksti. Tajās varēja izlasīt arī Liberta rakstītus tekstus, kuros viņš stāstīja savas pārdomas par iestudētajiem darbiem, par ieguldīto darbu. Pēc tiem varēja spriest, ka nebija nekā, ko viņš darītu pa roku galam. Liberta valoda bija raita un plūstoša, varbūt tāpēc, ka, mācoties Ata Ķeniņa reālskolā, Friča Bārdas, skolotāja un dzejnieka, vadībā viņš apguva latviešu valodu.
4. Visspožāk viņš sevi parādīja teātrī. Jau studiju laikā viņš teātros piepelnījās kā statists***, diez vai tikai naudas dēļ, drīzāk tā bija vēlme būt tuvāk skatuvei. Spriežot pēc Liberta stāstītā, viņam kā studentam tika uzticēti vairāki uzvedumi – viņš iekārtoja un noformēja vairākas izrādes. Būdams ārzemēs, viņš gāja uz privātajām operām un kā sūklis uzsūca sevī visu redzēto un dzirdēto, lai vēlāk to uzdotu kā savu jaunradi. Viņš dekorācijas gleznoja nevis ar otu, bet burtiski lēja krāsas ar spaiņiem – tolaik tas ir kaut kas ļoti ārpus pieņemtajiem rāmjiem. Latvijas Nacionālās operas darbinieki bija izbrīnīti par izlietoto krāsu apjomiem, jo pirms Liberta neviens tā nebija darījis. Bet rezultāts pārsteidza visus – tas bija apburoši un spoži. Teātris tolaik ļoti konkurēja ar kino, tāpēc arī šajā ziņā bija jādomā par skatītāju uzmanības piesaistīšanu. Liberts uz skatuves centās ieviest modernākus risinājumus – ātrāku dekorāciju maiņu, imitēja automobiļu kustību, iekļāva dažādas projekcijas, kā, piemēram, uz operas skatuves izbrauca vilciens. Mūsdienās tas šķiet ierasti, bet tolaik tas bija kaut kas neticams. Liberta vārds kļuva par garantu kvalitātei.
5. Viņam bija svarīgi pateikt: "Redziet, es esmu arī gleznotājs!" Liberts modernās franču glezniecības iespaidā aizrāvās ar kubismu un spilgtu krāsainību. Pēc ceļojuma uz Parīzi glezniecības veids lēnām mainījās reālisma virzienā, viņš daudz gleznoja Rīgu, Parīzi, Vīni, Venēciju, Ņujorku. 30. gados Liberts aizrāvās ar latviešu etnogrāfiju, brauca arheoloģisko izrakumu ekspedīcijās, tāpēc savos darbos veidoja izfantazētas Rīgas ainavas un gleznoja senlatviešus. Un, protams, Art Deco stils, ar kuru mākslinieks asociējas izstādes apmeklētājiem. Gleznošanai savas aizņemtības dēļ viņš varēja nodoties tikai vēlās vakara stundās, tāpēc viņa darbos ir daudz nakts skatu.
6. XX gadsimta sākumā nav daudz Latvijas mākslinieku, kuri būtu eksponējuši savus darbus Parīzē. Kad Liberts jau dzīvoja emigrācijā, viņam bija vairākas personālizstādes. 1950. gadā viņš ar ģimeni ieceļoja ASV un apmetās Ņujorkā, kur sāka vadīt eļļas glezniecības un figurālās glezniecības kursu Ņujorkas pilsētas koledžā. Jau pēc gada Liberts kļuva par vienu no nedaudzajiem latviešu māksliniekiem, kas jaunajā mītnes zemē ar gleznošanu un pedagoga darbu nodrošināja iztiku sev un ģimenei.
7. Mākslinieka darbs grezno Baltā nama prezidenta kabineta sienu, jo latviešu kopiena to uzdāvināja toreizējam ASV prezidentam Dvaitam D. Eizenhaueram par atbalstu daudzām tautām Otrā pasaules kara laikā.
8. Savā testamentā Liberts ierakstīja vēlēšanos, lai viņa gleznas pēc nāves nonāktu Latvijā tad, kad tā būs atkal brīva un neatkarīga valsts. Liberta pēdējā vēlēšanās tika izpildīta 1993. gadā, kad no Ņujorkas uz Rīgu atceļoja 357 gleznas un dekorāciju meti, kas nonāca Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 1995. gadā, atzīmējot Liberta 100. dzimšanas dienu, viņa darbi bija skatāmi retrospektīvā izstādē izstāžu zālē "Latvija".
9. Mākslas zinātnieks Guntis Švītiņš, kurš par Libertu daudz rakstījis un gatavoja arī šo izstādi, atzīst: "Ar Ludolfa Liberta darbiem strādājam kopš 1995. gada, bet arī šodien jautājumu Libertam man netrūktu, un mēs droši vien pavadītu vairākas stundas sarunās par ļoti dažādiem jautājumiem."
(Pēc žurnālu "Santa" un "Jauns OK" materiāliem)
* Zīmols – ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
** Šlāgeris – kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
*** Statists – aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
Atzīmē, kuri mākslas virzieni ir pārstāvēti L. Liberta glezniecībā!
Atsauce:
viaa.gov.lv/Centralizētais eksāmens latviešu valodā 9. klasei, 2026
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!