Izlasi tekstu "Virtuozais Anšlavs Eglītis"!
1. Anšlavs Eglītis bija vienīgais latviešu trimdas rakstnieks, kurš spēja ar rakstniecību nopelnīt iztiku. Jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados A. Eglītis pārsteidza ar savu žilbinošo talantu – viņš līdzinājās svētku salūtu meistaram, kas citu pēc cita šauj gaisā pārsteidzošus stāstus. Virtuozi žonglējot ar sižetu pavērsieniem, viņš priecēja lasītājus ar smalku rotaļību un asprātību. Arī paša rakstnieka dzīvesstāsts bija negaidītu notikumu pilns.
2. Vērtējot Anšlava Eglīša paveikto, rakstnieks Zigmunds Skujiņš savulaik nosauca viņu par degošu munīcijas vilcienu, kas trīsdesmitajos gados iedrāzies samērā mierīgajā Latvijas literatūrā. To viņš paveica ar savu stāstu krājumu "Maestro" un romāniem "Līgavu mednieki" un "Homo novus".
3. Anšlavs Eglītis līdzinājās burvju māksliniekam – brīnumaini sižeti bira kā no pārpilnības raga. Lasītājus fascinēja viņa stila elegance, vieglums un rotaļība. Šķita, rakstīšana viņam padodas pavisam viegli, taču tā nebija. A. Eglītis arī neslēpa, ka viņš nepieder pie ātri un viegli rakstītājiem. Teksta pirmo variantu viņš bieži vien salaboja līdz nepazīšanai – reti kāda rinda palika nelabota. Turklāt viņš bieži vien papildināja tekstu, un pēc labojumiem tas parasti kļuva daudz garāks.
4. Rakstnieka dzīvesbiedre Veronika Janelsiņa savās atmiņās rakstīja, ka Anšlavs bija perfekcionists. Arī viņa teksts bijis perfekts – ja kaut kur bijusi nepilnība, tā atstāta ar nodomu, lai labāk izceltu spožākās vietas.
5. Anšlava Eglīša rakstura veidošanā būtiska loma bija tam, ka viņš jau kopš bērnības nedaudz raustīja valodu, un šī problēma saglabājās līdz pat mūža beigām. Stostīšanās gan nebija stipri izteikta, taču literārajos pasākumos rakstnieks allaž izvairījās lasīt savus darbus. Zinātāji sprieda, ka tieši šā defekta dēļ A. Eglītis tiecies sevi pasargāt, uz visu raugoties ar distancētu ironiju. Viņš vienmēr centies saglabāt savaldīšanos un ironisku aukstasinību.
6. Anšlavs Eglītis nāca pasaulē 1906. gada 14. oktobrī Rīgā. Viņš piedzima inteliģentā ģimenē – tēvs bija labi zināmais dzejnieks Viktors Eglītis, māte – valodu skolotāja un tulkotāja Marija Stalbova. Anšlavam bija brālis Vidvuds, septiņus gadus jaunāks. Jau bērnībā Anšlavs izpaudās kā zinātkārs bērns ar lielu tieksmi lasīt un zīmēt. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Eglīši bija spiesti doties bēgļu gaitās.
7. 1919. gada rudenī Eglīši atgriezās Rīgā. Anšlavs sāka apmeklēt 2. pilsētas vidusskolu. Viņam kopš agras bērnības padevās zīmēšana. Tēvs, lai neapraktu dēla talantu, iekārtoja viņu gleznotāja Valdemāra Tones studijā.
8. 20. gs. 20. gados Anšlavs Eglītis sāka rakstīt dzejoļus, vēlāk mēģināja sevi izteikt arī prozā un rakstīja stāstus. Vienu no pirmajam stāstiņiem viņš iesniedza drukāšanai žurnālam "Piesaule". Tā redaktors bija Kārlis Skalbe, kurš labi pazina Anšlava tēvu un stāstu publicēja. Nozīmīgs Anšlava dzīvē bija 1929. gads, kad viņš iestājās Mākslas akadēmijā un laikrakstā "Latvijas Kareivis" vairākos turpinājumos tika publicēts viņa stāsts "Laimes kārtis", bet vairākos citos laikrakstos un žurnālos – dzejoļi. Tomēr tas vēl nebija tas žilbinošais un virtuozais vārdu meistars Anšlavs Eglītis, kādu mēs viņu pazīstam.
9. Trīsdesmitajos gados Anšlavs Eglītis bija ietrenējies portretēt gan glezniecībā, gan literatūrā. Raksturojot personāžus stāstos un romānos, lieti noderēja viņa spilgtais un krāsainais mākslinieka tvēriens. Spēja saredzēt un pamanīt rakstniekam bija dota no dabas, un šo talantu viņš laika gaitā attīstīja un izkopa. Kopš 1932. gada viņš sāka piedalīties izstādēs un turpināja rakstīt stāstus. Kad viņam jautāja, kas tad viņš īsti ir, gleznotājs vai rakstnieks, A. Eglītis atbildēja: "Ja es rakstu, tad līdz ar to man liekas, ka varu labāk gleznot, un, ja gleznoju, tad varu labāk rakstīt."
(Pēc žurnāla "Latvijas Leģendas" materiāliem)
Novērtē dotos apgalvojumus par faktu, ka Anšlavs Eglītis nepieder pie pavirša darba veicējiem!
Izvēlies to, kurā pamatojums ir precīzs un pareizi uzrakstīts saliktā teikumā!
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā teikums jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Ja eksāmena darbā pie uzdevuma ir šī piktogramma, uzdevumā tiek vērtēta pareizrakstība.
Atsauce:
viaa.gov.lv/Centralizētais eksāmens latviešu valodā 9. klasei, 2025
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!