Rakstot jebkuru lietišķo rakstu paveidu, bet īpaši darījuma vēstules, kuras sūta oficiālām amatpersonām, svarīgi ievērot ortogrāfijas normas, lai atstātu par sevi izglītota un inteliģenta cilvēka iespaidu. 
Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma.
Pareizrakstība (ortogrāfija) ir nozīmīga latviešu valodas kultūras daļa, tāpēc ortogrāfijas likumi jeb normas ir obligātas visiem valodas lietotājiem.
Latviešu valodā bieži vārdu izruna saskan ar rakstību, tāpēc pirmais vārdu pareizrakstības nosacījums ir to pareiza izruna. Taču daudz ir arī tādu vārdu (vārdformu), kuru rakstību nosaka īpašas lietojuma normas.
Reizēm, lai noteiktu vārda pareizrakstību, ir jāizvēlas vārda pārbaudes forma, t.i., vārdforma, kurā skaņa ir skaidrajā pozīcijā.
Piemērs:
Labs – pārbaudes formā labi vai laba dzirdama skaņa b.
Labprāt – saliktenis no vārdiem labs un prāts.
Par vārdu pareizrakstību visātrāk var pārliecināties gan drukātās, gan digitālās vārdnīcās, gan dažādās gramatikas grāmatās.
Ortogrāfijas lietojuma normas – atkārto mācīto 9. klasē
Vari noskatīties video, lai atkārtotu par ortogrāfijas lietojumu. 
 
1. Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
  • Nevar dalīt vienzilbes vārdus: žēl, agrs.
  • Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo]: upe, ola.
  • Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda: dā-va-na, de-ja.
  • Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu: as-tere, cil-vēks.
  • Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus: rak-stīt, raks-tīt.
  • Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu: pirk-stiņi, dzirk-stele.
  • Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
    a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem: pār-iet, aiz-skriet;
    b) vienmēr atdala izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tava: rakst-nieks;
    c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem: bērz-lape, uguns-dzēsējs.
2. Līdzskaņu burtu rakstība dažādu vārdšķiru vārdos
Blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti:
  • īpašības vārdu vispārākajā pakāpē, ja īpašības vārds sākas ar burtu s: visskaistākais, visskaļākais;
  • apstākļa vārdu vispārākajā pakāpē, ja apstākļa vārds sākas ar burtu s: visskaistāk, visskaļāk;
  • nenoteiktie vietniekvārdi, kuriem pirmajā daļā ir ik- un otrā daļa sākas ar līdzskani k: ikkatrs, ikkurš;
  • apstākļa vārdos tikko, otrreiz, katrreiz, cikkārt;
  • atsevišķos ar priedēkļiem atvasinātos darbības vārdos priedēkļa un saknes sadurā: pārraidīt, uzzīmēt;
  • salikteņos, kur līdzās atrodas divi vienādi līdzskaņi: liellaiva, krusttēvs, liellopi;
  • īpašvārdos: Anna, Emma, Tallina.
Svarīgi!
Dubulto līdzskaņu rakstība dažos vārdos ir vienkārši jāiegaumē: manna, panna, lelle, mamma u.c.
3. Īpašības vārdu rakstība jāiegaumē:
  • augsts (kalns), rūgts, spilgts, spirgts, žirgts, auksts (laiks), līksms, sīksts, mīksts.
  • klajš, slapjš, spējš, vājš, krāšņs.
4. Svešvārdu rakstība jāiegaumē:
Svarīgi!
abonements, absolvents, alkohols, ananass, automobilis, behemots, eksperiments, entuziasts, intereses, interesants, ideāls, magnetofons, manekens, numurs, oriģināls, programma, propaganda, sociāls, šaržs, šašliks, temperaments, žanrs
5. Uzmanība jāpievērš vīriešu dzimtes uzvārdiem, kam var būt sieviešu dzimtes galotnes -a, -e, -s, un kopdzimtes lietvārdiem. Šādi uzvārdi lokāmi atbilstoši 4., 5., 6. deklinācijai. Vienskaitļa datīvā parādās dzimtes atšķirības:
Piemērs:
auša Ilze, auša Gatis; nevīža Inga, nevīža Uldis balamute Una, balamute Juris;
Olivers Dūja – Oliveram Dūjam, Estere Dūja – Esterei Dūjai;
Gvido Egle – Gvido Eglem, Aija Egle – Aijai Eglei;
Raivo Klints – Raivo Klintim, Paula Klints – Paulai Klintij