Viens no teksta veidiem ir pārspriedums, kurā tiek pierādīti apgalvojumi ar faktu vai personiskās pieredzes palīdzību.
Dzīves netaisnības izjūta pēc R.Blaumaņa noveles "Nāves ēnā" izlasīšanas.
Pārspriedums – secīgi, argumentēti atklātas pārdomas par kādu jautājumu, izsakot savu vērtējumu un secinājumus.
Pārspriedumā autors risina problēmu, izraugoties nepieciešamo faktu materiālu no kāda daiļdarba vai personīgās pieredzes. Katrs izteiktais apgalvojums rakstītājam ir jāpierāda, jāpamato vai nu ar daiļdarba saturu, vai ar citātiem no tā. Tam jāsniedz atbildes uz jautājumiem kāpēc? kādēļ?. Tikai pēc tā apgalvojums kļūst par argumentu.
Argumenti – idejas un nosacījumi, kuru patiesums jau iepriekš pārbaudīts vai apstiprināts.
Tie var būt ļoti dažādi:
- patiess notikums, parādība, pieredzē gūta atziņa;
- sabiedrībā vai tās daļā pieņemtās normas, principi, likumi;
- atsauce uz autoritāti;
- atbilstošs salīdzinājums, kas ilustrē domu.
Atceries! Argumentam vienmēr ir vajadzīgs jautājumi "Kāpēc?" un "Kā tas ietekmē sabiedrību?", turpretim subjektīvie viedokļi aprobežojas ar "Man tā šķiet" vai "Man tā patīk/nepatīk". Personiskā pieredze pārspriedumā ir izmantojama, bet tā nedrīkst būt vispārinājums vai kāda šaura sabiedrības loka pārliecības pasludināšana par absolūtu.
Domrakstu iedalījums pēc satura:
- domraksti par literatūru;
- nosacīti brīvie domraksti;
- brīvie domraksti.
Domraksti par literatūru ir cieši saistīti ar konkrēto literāro darbu/darbiem. Domrakstā jāparāda minētā literārā darba izpratne, zināšanas par literatūras teoriju un literatūras vēsturi. Šāda tipa domrakstos savi apgalvojumi, secinājumi jāpamato, izmantojot konkrēto tekstu, nevis sadzīviskus vērojumus. Izmantojot papildmateriālu – recenzijas, apceres, dienasgrāmatas, vēstules, zinātniskus pētījumus, monogrāfijas –, nedrīkst savu domrakstu pārvērst par citātu virknējumu, kā arī, izmantojot citu viedokli, korekti ir norādīt tā sākotnējo autoru.
Boņuks – spilgta un interesanta personība Jāņa Klīdzēja romānā “Cilvēka bērns”
Rīga Aleksandra Čaka dzejā
Nozīmīgākās problēmas Alberts Bela romānā “Cilvēki laivās”
Nosacīti brīvajos domrakstos tiek izmantots gan literārais materiāls, gan cilvēka pārdzīvotais un pieredzētais. Nosacīti brīvajos domrakstos daudz lielāka uzmanība jāveltī domraksta autora attieksmei pret konkrētā literārā darba tēliem/problemātiku utt., šajos domrakstos izpaužas arī autora paša vērtību sistēma.
Skaistākās lappuses Rūdolfa Blaumaņa novelēs
Kārļa Skalbes pasaku tēli mūsdienu pasaulē
To redzēja tikai Čaks...
Brīvā domraksta temats nav saistīts ar literatūru, tāpēc reizēm skolēniem mēdz rasties maldīgs priekšstats, ka brīvie domraksti ir vieglāk uzrakstāmi, jo šajos domrakstos netiek pieprasītas literatūras zināšanas. Brīvie domraksti visvairāk atklāj autora personību un vērtību orientāciju, šo domrakstu tapšanā ļoti liela nozīme ir radošai domāšanai un personības iekšējai brīvībai.
Grāmatas un jaunieši
Klusi klusītiņām...
Vientulība un vienatne
Svarīgi!
Lai uzrakstītu labu brīvo domrakstu, jābūt prasmei saskatīt un uztvert savdabīgo, neatkārtojamo, kas ļaus izvairīties no šabloniskuma (tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes), stereotipiem un tukšām frāzēm.
Pārspriedumā ir jāizsaka savi secinājumi, vērtējumi, atziņas par tām problēmām, kuras autors centies atrisināt daiļdarbā.
Ja doti retoriski, filozofiski jautājumi, uzrakstīt iespējams tikai pārspriedumu.
Kā saglabāt draudzību līdz mūža galam?
Domraksti, kuri tiek rakstīti pēc kāda citāta, ir tikai un vienīgi pārspriedumi.
"Darbības vārds "lasīt" necieš pavēles izteiksmi." (D. Penaks)
Jebkurā pārsprieduma tipa domrakstā ievijami arī vēstījuma, apraksta un raksturojuma elementi.
Secinājums – spriedums, kas iegūts, analizējot un apkopojot vairākus citus spriedumus.
Atziņa – no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.
Atziņa – no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.