Viena no humanitāro zinātņu jomām, kuru apgūsti šajā izglītības posmā, ir filoloģija.
Filoloģija ir viena no senākajām un svarīgākajām humanitārajām zinātnēm.
Lai labāk izprastu, ko dara filologi, iedomājies viņus kā "teksta detektīvus". Viņi nepēta tikai to, kā pareizi salikt komatus, bet gan to, kā valoda un teksti palīdz mums saprast cilvēci.
Filoloģija parasti apvieno divus lielus virzienus:
- literatūrzinātne pētī visu, kas uzrakstīts mākslas darba formā. Kāpēc autors uzrakstīja tieši tā, kādi zemteksti vai simboli tajā paslēpti? Kā dažādu laikmetu literatūra ietekmē sabiedrības domāšanu? Kā attīstās dažādi literatūras veidi un žanri?
- valodniecība (lingvistika) pētī valodu kā sistēmu, kā dzīvu organismu. Kā valodas rodas, attīstās un mainās gadsimtu gaitā? Kā vārdi iegūst jaunas nozīmes un kā rodas slengs vai interneta valoda? Kā dažādas valodas ir radniecīgas savā starpā (piemēram, kāpēc latviešu un lietuviešu valodas ir tik līdzīgas)?
Valodniecības nozares, apakšnozares un valodas lietojuma noteikumu kopums
Fonētika — valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju. Kā mēs izrunājam skaņas? Kā tās ietekmē viena otru?
Morfoloģija — valodniecības nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus. Kādi ir valodas "būvniecības" likumi? Kādas likumības jāievēro, rakstot vārdus? Kā vārdus iedala pēc vārdšķiru principa? Kādas ir to locīšanas īpatnības?
Ortogrāfija — pareizrakstības lietojuma noteikumu kopums.
Leksikoloģija — valodniecības apakšnozare, kur pētī vārdu krājuma veidošanos, iedalījumu dažādās nozīmju un funkcionālās grupās.
Leksikogrāfija — valodniecības apakšnozare, kas pētī vārdnīcu veidošanas teorētiskos un praktiskos jautājumus, izstrādā jaunas vārdnīcas.
Sintakse — valodniecības apakšnozare, kas pētī vārdu savienojuma, teikuma un teksta gramatisko struktūru un saistīšanas likumības.
Sintakse — valodniecības apakšnozare, kas pētī vārdu savienojuma, teikuma un teksta gramatisko struktūru un saistīšanas likumības.
Interpunkcija — pieturzīmju lietojuma noteikumu kopums sintaktisko konstrukciju atdalīšanai.
Plašāk par minētajām un citām valodniecības nozarēm un apakšnozarēm vairāk vari lasīt un uzzināt elektroniskajā Latviešu valodas rokasgrāmatā.
Kur studēt filoloģiju? Noskaties video! Varbūt nākotnē noderēs.
Saziņas līdzekļos, publicistiska rakstura grāmatās, radio un televīzijas pārraidēs, dažādās runās, piemēram, preses apskatos, intervijās, reportāžās u. c. tiek izmantots publicistikas valodas stils.
Publicistikas mērķi un uzdevumi nosaka valodas stilu, tāpēc publicistikas valodas stils izmanto gan zinātniskās valodas stila elementus, gan lietišķās valodas stila elementus. Publicistikas valodā nereti lieto arī daudz sarunvalodas stila elementus, kā arī tas nav iedomājams bez daiļliteratūras valodas stila elementiem. Tādējādi var secināt, ka publicistikas valodas stils ir visu funkcionālo stilu savdabīgs apvienotājs. Lietišķā valoda, resp. lietišķais stils, tiek izmantots oficiālā saziņā valsts iestādēs, sabiedriskās organizācijās, privātos uzņēmumos u.c. dažādos darījumos.
Izmantošanas joma: plašsaziņas līdzekļi.
Adresāts: plaši sabiedrības slāņi.
Forma: mutvārdu, rakstveida.
Forma: mutvārdu, rakstveida.
Raksturīgākās pazīmes:
- aktualitāte;
- mērķtiecība;
- faktu izmantojums;
- citāti;
- mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi;
- leksikas īpatnības – terminoloģija, profesionālismi, daudz īpašvārdu, abreviatūras, frazeoloģismi;
- dažādas uzbūves teikumi.
Zinātniskās valodas stilu parasti lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā (rakstīti teksti, referāti, zinātniska satura ziņojumi, sarunas par zinātnisku tematu, zinātniskas diskusijas, bakalaura darbi, maģistra darbi, tēzes, monogrāfijas, zinātniski raksti u.c.).
Raksturīgākās pazīmes:
- iepriekš pārdomāta informācija;
- teksta loģiska struktūra;
- valodas un rakstības normu stingra ievērošana;
- monologa raksturs;
- emocionāli neitrāli valodas izteiksmes līdzekļi, to skaitā neitrāla leksika;
- specializētas terminoloģijas bagātīgs lietojums;
- daudz internacionālismu;
- precizitāte, skaidrība, loģika;
- fakti, analīze, secinājumi, formulējumi, definīcijas;
- apjomā plaši salikti teikumi, īpaši salikti pakārtoti teikumi;
- iespraudumi – vārdi un konstrukcijas.