Par lietvārdu ir jau iepriekš mācīts 5. klasē, aktārto!
Lietvārds ir patstāvīgs, lokāms (deklinējams) vārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes, kā arī parādības, procesus, pazīmes, abstraktus jēdzienus, piemēram, koks, māsa, steiga, nogurums, zibens, laime.
Lielākā daļa lietvārdu ir lokāmi un tos iedala deklinācijās. Vārds deklinēt nozīmē locīt.
Vienā deklinācijā ir vārdi,
- kuri pieder vienai dzimtei,
- kuriem vienskaitļa nominatīvā jeb pamatformā ir vienāda galotne,
- kuri tiek locīti pēc viena parauga.
Vārdi meitene, zemene, virtene ir
1. sieviešu dzimtes vārdi;
2. visiem – vienskaitļa nominatīvā galotne -e;
3. lokāmi vienādi.
1. sieviešu dzimtes vārdi;
2. visiem – vienskaitļa nominatīvā galotne -e;
3. lokāmi vienādi.
Lietvārdiem ir 6 deklinācijas.
1., 2. un 3. deklinācijai pieder vīriešu dzimtes lietvārdi.
4., 5. un 6. deklinācijai pieder sieviešu dzimtes lietvārdi.
1., 2. un 3. deklinācijai pieder vīriešu dzimtes lietvārdi.
4., 5. un 6. deklinācijai pieder sieviešu dzimtes lietvārdi.
Lietvārda deklinācijas noteikšana notiek, pārveidojot lietvārdu pamatformā (vienskaitļa nominatīvā) un nosakot lietvārda dzimti un galotni. Pēc tā arī tiek noteikta atbilstošā deklinācija. Ir deklinācijas, kurās ir izņēmumi.
Vairāk par deklinācijām var atkārtot, noskatoties video.
Locīšanas īpatnības
Vienskaitlī
II deklinācijas izņēmumiem, III deklinācijai un VI deklinācijai vienskaitlī nominatīva un ģenitīva formas ir vienādas.
N. kas? – akmens; ledus, telts; Ģ. kā? – akmens cirvis; ledus tēja, telts mietiņi
II deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīvā notiek saknes līdzskaņa mija (līdzskaņu maiņa).
lācis – lāča; gulbis – gulbja
Daudzskaitlī
II deklinācijas lietvārdiem un izņēmumiem daudzskaitlī notiek saknes līdzskaņa mija (līdzskaņu maiņa).
cālis – cāļi, cāļiem, cāļus; kurmis – kurmji, kurmjiem, ar kurmjiem;
izņēmumi: akmens – akmeņi; asmens – asmeņiem
V deklinācijas lietvārdiem un daļai VI deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā notiek saknes līdzskaņa mija (maiņa).
pele – peļu; svece – sveču; telts – telšu; sirds – siržu
Latviešu valodā ir nelokāmi lietvārdi, kas aizgūti no citām valodām. Šie vārdi nepieder nevienai deklinācijai.
kino, foajē, radio
Neatņemama valodas daļa ir deminutīvi – lietvārdi pamazināmā formā, kuri tiek veidoti ar katrai deklinācijai abtilstošām izskaņām.
Deminutīvu lietojums
Svarīgi!
Uzmanies ar deminutīva formas kartīte lietojumu! Bieži dzirdamā forma kartiņa ir nepareiza, jo pamatvārds ir lietvārds karte, 5. deklinācija, tātad deminutīva forma ir kartīte.
Nevienā deklinācijā neietilpst arī atgriezeniskie lietvārdi.
Par atgriezeniskajiem lietvārdiem sauc lietvārdus ar izskaņām -tājies, -ējies, -umies un -šanās.
klausītājies, smējējies
Visbiežāk lieto lietvārdus ar izskaņu -šanās.
klausīšanās, mazgāšanās, smiešanās, sveicināšanās
Veidošana
Darbības vārda celmam (sakne + piedēklis) pievieno izskaņu -šanās (piedēklis + galotne).
Atgriezeniskos lietvārdus iespējams darināt tikai no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, kuriem ir galotne -ties. Tie ar izskaņu -šanās ir sieviešu dzimtes lietvārdi, parasti tie apzīmē procesu, tāpēc visbiežāk tos lieto vienskaitļa formās, tomēr daži tiek lietoti arī daudzskaitlī.
klaus-ī-ties – klausī-šan-ās: klaus – sakne + -ī- – piedēklis; (-ties – galotne zūd); -šan- – piedēklis + -ās – galotne;
viena vēlēšanās – daudzas vēlēšanās; pirmā satikšanās – daudzas satikšanās
Atgriezeniskos lietvārdus loka īpatnēji, tiem nav visu locījumu:
Vēl latviešu valodā ir sastopami ģenitīveņi – vārdi, kurus lieto tikai ģenitīva formā, kuri arī neietilpst nevienā deklinācijā.
Stabu iela, trīsistabu dzīvoklis, bezvadu internets, krēmkrāsas kleita
Lietvārdu pareizrakstība jeb ortogrāfija
- Daļai 1. deklinācijas lietvārdu jāievēro 2 ss rakstība vienskaitļa nominatīva formā – saknes beigu līdzskanis un galotne. Pārbaudes forma – daudzskaitlis: Matīss – Matīsi, korpuss – kurpusi.
- Daļai 1. deklinācijas lietvārdu jāievēro žs un šs rakstība vienskaitļa nominatīva formā – saknes beigu līdzskanis un galotne. Pārbaudes forma – daudzskaitlis: mežs – meži, sutašs – sutaši.
- Lietvārdu, kas beidzas ar izskaņu ‑šana, pareizrakstību pārbauda pēc darbības vārda pagātnes formas: pirkšana – pirka, augšana – auga. Dažos gadījumos jāievēro līdzskaņu mija: lūgšana – lūdza.
- Jāievēro, ka nenoteiksmes līdzskaņi s, z zūd, ja no darbības vārdiem darina lietvārdus ar izskaņu ‑šana: krišana – krist, lūšana – lūzt.
- Lietvārdus ar izskaņu ‑šana parasti lieto tikai vienskaitlī: dejošana. Bet daži lietvārdi ar izskaņu ‑šana lietojami daudzskaitlī: zināšanas.
- Lielākajai daļai 2. deklinācijas lietvārdu galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos: pulkstenis – pulksteņa.
- Dažiem 2. deklinācijas, 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav: viesis – viesa, Atis – Ata, pase – pasu, mute – mutu.
- Līdzskaņu mija ir 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā: pele – peļu, uguns – uguņu.
- Vienādas galotnes ir vienskaitļa nominatīvā un ģenitīvā 2. deklinācijas izņēmumiem: akmens, asmens, ūdens, rudens, zibens, mēness; 3. deklinācijas lietvārdiem: ledus, medus, 6. deklinācijas lietvārdiem: sirds, nakts.
-
Reizēm, veidojot deminutīvus, jāņem vērā līdzskaņu mija: vilki – vilcēni, vilciņi, k mijas ar c; sniegs – sniedziņš, g mijas ar dz.