Darbības vārds vēlējuma izteiksmē nosauc darbību, ko runātājs uzskata par vēlamu, bet tā vēl nav realizējusies. Vēlamā darbība var būt gan nepiepildāma, gan iespējama.
Piemērs:
Kaut man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā! Kaut brālis atbrauktu ciemos! Vai tu nedusmotos, kad tevi lūgtu palīgā?
Vēlējuma izteiksmei ir savs rādītājs — formants -tu vai -tos, ko pievieno pie darbības vārda nenoteiksmes celma.
Piemērs:
izaug-t — izaug-tu, vēlē-ties — vēlē-tos.
Mēs vēlētos, lai latvju ģimene izaugtu kā kupls koks, kam zari pilni putnu — mazo bērnu, kas ar savu jautro čalošanu piepilda māju. (K. Skalbe.)
Darbības vārdam vēlējuma izteiksmē darāmajā kārtā ir vienkāršā tagadne (izaugtu, vēlētos) un saliktā tagadne (būtu izaudzis, būtu vēlējusies), iespējami arī ciešamās kārtas laiki — vienkāršā tagadne (tiktu saukts) un saliktā tagadne (būtu saukts), bet tos lieto samērā reti.
Vēlējuma izteiksmes analītiskajās formās — darāmās kārtas saliktā tagadnē un ciešamās kārtas vienkāršajā un saliktajā tagadnē — vēlējuma izteiksmes formantu –tu pievieno analītiskas formas palīgverba nenoteiksmes celmam — būtu, tiktu, taptu lasījis vai lasīts.
Darbības vārds vēlējuma izteiksmē izsaka vēlēšanos, kas var realizēties tikai pēc vēlēšanās izteikšanas, tāpēc šādos teikumos ir jūtama nākotnes nozīme.
Piemērs:
Svētkos viņi izceptu piparkūkas, sadegtu svecītes eglītē un gaidītu ciemiņus.
Vēlējuma izteiksmes saliktajai tagadnei parasti ir pagātnes nozīme.
Piemērs:
Kaut es būtu paspējis uz autobusu!
Vēlējuma teikumi ar darbības vārdu vēlējuma izteiksmē parasti sākas ar vārdiem kaut, lai.
Piemērs:
Kaut man būtu tik māsiņu
Kā auziņu tīrumā,
Ir tad vēl nevēlētu
Pirmajām tautiņām. (Tautasdziesma.)
Lai tu sirmu mūžu nodzīvotu!
Darbības vārdu vēlējuma izteiksmē lieto, lai diplomātiski izteiktu kādu lūgumu, aicinājumu vai nedrošu apgalvojumu.
"Dēls, Pēter," vectēvs klusi ierunājās, "tev vajadzētu braukt un mazo nokristīt citā vārdā." (A. Grīns.) Vai kungs nevēlētos maksāt arī par nākamo sējumu? (Dz. Sodums.)
Darbības vārds vēlējuma izteiksmē ir nolūka, pieļāvuma un nosacījuma palīgteikumos.
Piemērs:
Atbrauc mērnieks, lai ņemtu zemes paraugus un, tos izvērtējot, noteiktu mājas vērtību, par kādu maksājami nodokļi. (Dz. Sodums.)
Ja nebūtu saticis draugu, pa nakti paliktu viens svešā pilsētā. Kaut arī tītu lietus, uz pilsētu tomēr brauksim.
Piemērs:
Kaut vēl reizi satikt tēvu, māti, staigāt bērnības takas.
Darbības vārds vēlējuma izteiksmē nosauc vēlējuma veidā vajadzību. Man būtu jāsteidzas, bet autobuss kavējas.
Šajā konstrukcijā palīgverbs būt ir vēlējuma formā būtu, bet pati vajadzība izteikta ar patstāvīgas nozīmes darbības vārdu ar jā- (vajadzības izteiksmē). Tradicionāli šādu izteiksmi dēvē par vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu. Tomēr palīgverbs būtu ir galvenais modalitātes rādītājs, bet vajadzība izteikta tikai kā vēlēšanās. Man ir jāsteidzas (vajadzības izteiksme) un Man būtu jāsteidzas (vēlējuma izteiksme).