Īpašības vārdiem ir trīs salīdzināmās pakāpes: pamata, pārākā un vispārākā.
Pārāko pakāpi veido ar piedēkli ‑āk‑.
Pārāko pakāpi veido ar piedēkli ‑āk‑.
Salīdzināmo pakāpju veidošanā jāpievērš uzmanība noteiktās un nenoteiktās galotnes lietošanai.
Piemērs:
jauks – jaukāks, jaukais – jaukākais, laba – labāka, labā – labākā
Vispārāko pakāpi veido no īpašības vārdu pārākās pakāpes, kam pievieno priedēkli vis‑ vai arī noteikto vietniekvārdu pats.
Piemērs:
visjaukākais, pati labākā
Svarīgi!
Ne visiem īpašības vārdiem var veidot salīdzināmās pakāpes, jo ne visas pazīmes var pastiprināties vai pamazināties.
Piemērs:
galvenais, četrstūrains, daudzkārtīgs, pretējs, ārējais, kārtējais, augšējais, priekšējais, maksimāls, minimāls u.c.
Apstākļa vārdiem, kuri cēlušies no īpašības vārdiem, arī var veidot salīdzināmās pakāpes.
Piemērs:
klusi, klusāk, visklusāk, tālu, tālāk, vistālāk
Salīdzināt kāda priekšmeta pazīmes var ne tikai ar salīdzināmajām pakāpēm.
Reizēm salīdzinot jānosaka, kas lielāks vai mazāks, kas labāks vai sliktāks, kas spēcīgāks vai vājāks u.tml. Šādos salīdzinājumos izmanto palīgvārdus – saikļus kā, nekā; prievārdu par un īpašības vārds vai divdabis pārākajā pakāpē.
Salīdzinājumā var izteikt apgalvojumu, tad parasti lieto saitiņu ir un prievārdu par vai saikļus kā, nekā.
Salīdzinājumu var izteikt ar noliegumu, tad parasti lieto saitiņu nav un prievārdu par vai saikli kā.
Piemērs:
Jānis ir lielāks nekā Mārtiņš. Jānis ir lielāks kā Mārtiņš. Mārtiņš nav lielāks kā Jānis. Jānis ir lielāks par Mārtiņu. Mārtiņš nav lielāks par Jāni.
Svarīgi!
Divu noliegumu – nebūt, netikt, netapt visos laikos vai darbības vārda ar priedēkli ne- lietojums kopā ar partikulu nekā nav pareizs.