Īpašības vārda izteiktā pazīme var piemist dažādi, kādam – vairāk, kādam – mazāk. Lai parādītu šīs pazīmes samēru, tiek izmantotas īpašības vārda salīdzināmās pakāpes.
Īpašības vārdam tās ir trīs:
pamata pakāpe – nosauc pazīmi bez salīdzinājuma ar kādu citu;
pārākā pakāpe – nosauc pazīmi, kas piemīt lielākā mērā nekā kādam citam lietvārdam;
vispārākā pakāpe – norāda, ka šī pazīme konkrētajam lietvārdam piemīt vislielākajā mērā nekā kādam citam.
Piemērs:
liels sikspārnis – lielāks sikspārnis – vislielākais sikspārnis vai pats lielākais sikspārnis;
spoža zvaigzne – spožāka zvaigzne – visspožākā zvaigzne vai pati spožākā zvaigzne
Pārāko pakāpi veido, pamata pakāpei pievienojot piedēklis -āk-, kā arī nenoteikto galotni -s vai -a vai noteikto galotni -ais vai -ā.
baiss – baisāks – baisākais;
tumša –tumšāka– tumšākā
Izskaņa – vārda pēdējais piedēklis un galotne.
Vispārāko pakāpi var veidot divējādi:
- pārākajai pakāpei, pievienojot vietniekvārda viss sakni;
dziļāka – visdziļākā; ātrāks – visātrākais
- veidojot vārdu savienojumu ar vietniekvārdu pats vai pati;
gaišāka – pati gaišākā; skaļāks – pats skaļākais
Svarīgi!
Īpašības vārdam vispārākajā pakāpē vienmēr būs noteiktā galotne.
Salīdzināmās pakāpes nevar veidot visiem īpašības vārdiem: visām pazīmēm nepiemīt spēja palielināties vai samazināties.
akls, kurls
Arī no latīņu valodas aizgūtajiem vārdiem, kuri jau izsaka pazīmi vispārākajā pakāpē, šo formu neveido.
maksimāls (vislielākais), optimāls (vislabākais)
Svarīgi!
Parasti salīdzināmās pakāpes neveido arī īpašības vārdiem, kas beidzas ar izskaņām -ējs, -ēja, -ējais, -ējā, -isks, -iska, -iskais, -iskā.
galējs, vidēja, malējais, vietējā; vēsturisks