PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Latviešu valodu bagātu dara darbības vārda īpaša forma – divdabji, tie, kam divas dabas.
Par divdabjiem sauc īpaši veidotas darbības vārda formas.
- darbības vārda un īpašības vārda daba;
- darbības vārda un apstākļa vārda daba.
Nosarmojošo koku galotnes atgādināja kalnu virsotnes.
Divdabis: nosarmojošo; pamatā darbības vārds nosarmot; vārds izsaka pazīmi kādu koku? – nosarmojušo.
Vārdam nosarmojošo ir darbības vārda nosarmot sakne, un to var locīt kā īpašības vārdu.
kas? nosarmojošie koki; kā? nosarmojošo koku.
kas? nosarmojošie koki; kā? nosarmojošo koku.
Saule norietot apzeltīja koku galotnes.
Divdabis: norietot; pamatā darbības vārds norietēt; vārds izsaka darbības veidu kādā veidā apzeltīja? – norietot.
Vārdam norietot ir darbības vārda norietēt sakne, un tas izsaka darbības veidu, turklāt ir nelokāms kā apstākļa vārds.
Latviešu valodā izšķir lokāmus, daļeji lokāmus un nelokāmus divdabjus.
Lokāmajiem divdabjiem piemīt darbības vārdam raksturīgā pazīme mainīties laikā un kārtā, īpašības vārdam raksturīgās pazīmes – spēja mainīties dzimtē, skaitlī, locījumā, ir noteiktā un nenoteiktā galotne.
Ziedošas ābeles pavasarī ir tik skaistas.
ziedošas – sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs, nenoteiktā galotne.
Ziedošās ābeles bija bišu pilnas.
ziedošās – sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs, noteiktā galotne.
Ziedošu ceriņu smarža ir burvīga.
ziedošu – vīriešu dzimtes daudzskaitļa ģenitīvs, nenoteiktā galotne.
Ziedošās ābeles bija bišu pilnas.
ziedošās – sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs, noteiktā galotne.
Ziedošu ceriņu smarža ir burvīga.
ziedošu – vīriešu dzimtes daudzskaitļa ģenitīvs, nenoteiktā galotne.
Daļai lokāmo divdabju var veidot salīdzināmās pakāpes.
Vilinošs piedāvājums – vilinošāks piedāvājums – visvilinošākais piedāvājums.
Daļēji lokāmie divdabji parasti norāda blakus kustību, kas pavada galveno darbību.
Zosis nāca klaigādamas, meitas nāca dziedādamas.
klaigādamas – zosis nāk un klaigā;
dziedādamas – meitas nāk un dzied.
dziedādamas – meitas nāk un dzied.
Divdabim ir:
- vīriešu un sieviešu dzimte; vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvs – divdabis ir tikai daļēji lokāms.
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
Sieviešu dzimte: līgodama, dziedādamas; paskaidro vārdus upe, tautas – nominatīvs.
Cīrulīts mazputniņš
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
Vīriešu dzimte: dziedādams, sveikdams; paskaidro vārdu mazputniņš – nominatīvs.
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
Vīriešu dzimte: dziedādams, sveikdams; paskaidro vārdu mazputniņš – nominatīvs.
Veidošana
Daļēji lokāmo divdabi veido, darbības vārda nenoteiksmes galotnes vietā liekot divdabim raksturīgo izskaņu: -dams, -dama, -damies, -damās.
Ar tiešo galotni: nenoteiksme: ziedēt; nenoteiksmes celms: ziedē-; divdabis: ziedēdams, ziedēdama.
Ar atgriezenisko galotni: nenoteiksme: mosties; nenoteiksmes celms: mos-; divdabis: mozdamies; mozdamās.
Nenoteiksmes celma veidošana:
Nelokāmie divdabji ar -ot, -oties parasti nosauc pavaddarbību, kas notiek reizē ar pamatdarbību.
Nelokāmie divdabji ar -am, -ām, -amies, -āmies parasti nosauc darbību, kas notiek vienlaicīgi ar izteicēja darbību.
Kukainis lidojot sajuta vilinošu aromātu, nolēma piesēst un pielipa pie sveķiem kā pie mušpapīra.
Es redzēju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
Snaužam arkla galiņā.
Nelokāmos divdabjus veido no darbības vārda tagadnes celma, tagadnes galotnes vietā liekot divdabim raksturīgo piedēkli vai izskaņu.
Ar tiešo galotni: nenoteiksme: ziedēt; tagadne: [es] ziedu; tagadnes celms: zied-; divdabis: ziedot, ziedam.
Ar atgriezenisko galotni: nenoteiksme: mosties; tagadne: [es] mostos; tagadnes celms: most-; divdabis: mostoties, mostamies.
Svarīgi!
Nelokāmais divdabis nemainās ne skaitlī, ne dzimtē.
Vairāk par divdabju formu veidošanu var atkārtot mācīto 7. klasē.