Svarīga ir apstākļa vārda pareizrakstība.
Apstākļa vārdu pareizrakstība
1. Kopā rakstāmi tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:
| jeb- | jebkad; jebkur |
| ik- | ikreiz |
| ne- | nekur; nekad; nekā; necik |
| pa- | pavisam; papilnam |
| -pat | turpat; tāpat; tikpat; tepat; nupat |
2. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:
| kaut |
kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik
|
| nezin |
nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik
|
| nez |
nez kad, nez kā, nez kur, nez cik
|
| diezin |
diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik
|
| diez |
diez kad, diez kā, diez kur, diez cik
|
Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā. Tie nav apstākļa vārdi un tiek lietoti citā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Piemērs:
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.
Neparko nevilkšu cepuri!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).