Svarīga ir apstākļa vārda pareizrakstība.
Apstākļa vārdu pareizrakstība
1. Kopā rakstāmi tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:
 
jeb- jebkad; jebkur
ik- ikreiz
ne- nekur; nekad; nekā; necik
pa- pavisam; papilnam
-pat turpat; pat; tikpat; tepat; nupat
 
2. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:
 
kaut
kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik
nezin
nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik
nez
nez kad, nez kā, nez kur, nez cik
diezin
diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik
diez
diez kad, diez kā, diez kur, diez cik
 
Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā. Tie nav apstākļa vārdi un tiek lietoti citā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Piemērs:
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.

Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.
 
Neparko nevilkšu cepuri!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.

Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz  otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt  cik + kārt(a).