PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Īpašības vārdus darina, atvasinot ar priedēkļiem vai ar izskaņām.
Īpašības vārdi pēc vārda sastāva ir pirmatnīgi, atvasināti un salikteņi.
Īpašības vārdu atvasināšana ar priedēkļiem
Atvasinot ar priedēkļiem: atturīgs, bezkaislīgs, iezilgans, nepatiess, pavecs, pārguris.
Īpašības vārdu atvasināšana ar izskaņām
|
-īgs, -īga
|
sirsnīgs, sirsnīga
|
|
-isks, -iska
|
zemisks, zemiska
|
|
-ējs, -ēja
|
kopējs, kopēja
|
|
-išķs, -išķa
|
sevišķs, sevišķa
|
|
-ains, -aina
|
brīnumains, brīnumaina
|
|
-ens, -ena
|
mērens, mērens
|
|
-gans, -gana
|
zaļgans, zaļgana
|
|
-iņš, -iņa
|
sīciņš, sīciņa
|
|
-ans, -ana
|
lokans, lokana
|
|
-āds, -āda
|
citāds, citāda
|
|
-ots, -ota
|
sniegots, sniegota
|
Katrai no izskaņām ir sava nozīme, kas maina atvasināmā vārda nozīmi.
Īpašības vārdus var atvasināt ar izskaņām no dažādu vārdšķiru vārdiem.
Veido no
| lietvārdiem | prieks – priecīgs; gods – godīgs |
| īpašības vārdiem | tīrs – tīrīgs; zaļš – zaļgans |
| skaitļa vārdiem | trīs – trejāds; viens – vienāds |
| vietniekvārdiem | dažs – dažāds |
| darbības vārdiem | censties – centīgs; derēt – derīgs, apdomāt – apdomīgs |
Lai atbilstoši lietotu īpašības vārdus, jāpārzina arī dažādas nozīmes nianses.
|
Izskaņa -ējs, -ēja
|
Izskaņa -īgs, -īga
|
|
kopējs – tāds, kas apvieno kaut kādas daļas; tāds, kas pieder visiem, vairākiem, ko lieto visi, vairāki: kopēja paziņa, kopēja valoda, kopēja manta
|
kopīgs – tāds, kas saistīts ar visiem, vairākiem; tāds, kas attiecas uz visiem, vairākiem: kopīgs darbs, kopīgs īpašums, kopīgas intereses
|
| ilggadējs – tāds, kas pastāv, darbojas ilgus gadus; arī tāds, kas radies, uzkrājies ilgu gadu laikā: ilggadējs darbinieks, ilggadēji meklējumi | ilggadīgs – tāds, kas savu īpašību dēļ pastāv ilgus gadus; daudzgadīgs: ilggadīgs augs, ilggadīgie zālāji |
|
Izskaņa -īgs, -īga
|
Izskaņa -isks, -iska
|
| cilvēcīgs – tāds, kas izturas pret citiem ar cieņu un atsaucību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības: cilvēcīga rīcība, cilvēcīga attieksme | cilvēcisks – tāds, kas raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgās īpašības: cilvēciskas jūtas, cilvēciskas vājības |
| personīgs – personisks | personisks – tāds, kas kādam pieder, ir paredzēts kādai personai: personisks dokuments, personiskais īpašums |
| Vārdu lieto kā paralēlformu vārdam personisks (izņemot piederības nozīmi) |
Bet personīga vai personiska laime, personīgie vai personiskie uzskati
|
| dabīgs – tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, nemākslots: dabīga izturēšanās, dabīgs tēlojums | dabisks– tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā; atbilstošs dabas likumiem; patiess, īsts, arī nemākslots: dabisks produkts, dabiskas pļavas, dabiska ūdenskrātuve, dabiska reakcija |
Svarīgi!
Ir daļa īpašības vārdu, kuru nozīmes jāiegaumē, lai izvairītos no to nepareizas lietošanas.
|
citāds – atšķirīgs
|
savāds – neparasts, dīvains
|
|
humāns – cilvēcīgs
|
humanitārs – saistīts ar zinātnēm, kas pēta valodu, kultūru, vēsturi
|
|
jutīgs – viegli uztver kairinājumu
|
jūtīgs – tāds, kurā viegli izraisīt jūtas, pārdzīvojumu
|
Īpašības vārdi pēc uzbūves var būt arī salikteņi; tos var darināt no divu dažādu vārdšķiru vārdiem.
|
īpašības vārds + īpašības vārds
|
sarkans + balts = sarkanbalts
|
|
īpašības vārds + lietvārds
|
lēns + prātīgs = lēnprātīgs
|
|
skaitļa vārds + īpašības vārds
|
četri + stūrains = četrstūrains
|
Īpaša uzmanība jāpievērš vokatīva formu lietojumam ar noteikto galotni, jo to izmanto uzrunas un uzrunas grupu konstrukciju veidošanā.
Īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni vokatīva formas nav.
