PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Valodas lietojumā daudz izmantojam vietniekvārdus, gan aizstājot ar tiem citus vārdus, gan jautājot kaut ko, noliedzot, runājot par personām, ievadot palīgteikumu u.c.
Vietniekvārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Zēns (lietvārds) raksta. – Viņš raksta.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Gramatiskās kategorijas
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir dzimte:
- sieviešu dzimte – viņa, katra, tāda, abas;
- vīriešu dzimte – viņš, katrs, tāds, abi.
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir skaitlis:
- vienskaitlis – es, viņš, daža, cits;
- daudzskaitlis – mēs, viņi, dažas, citi.
Vietniekvārdu locīšana
Vietniekvārdus parasti loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdu, sieviešu dzimtē kā 4. deklinācijas lietvārdu.
Vīriešu dzimtes vietniekvārdu locīšana
|
Locījums
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
|
nom. kas?
|
viņš
|
viņi
|
|
ģen. kā?
|
viņa
|
viņu
|
|
dat. kam?
|
viņam
|
viņiem
|
|
akuz. ko?
|
viņu
|
viņus
|
|
instr. ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņiem
|
|
lokat. kur?
|
viņā
|
viņos
|
|
vokat. – !
|
—
|
—
|
Sieviešu dzimtes vietniekvārdu locīšana
|
Locījums
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
|
nom. kas?
|
viņa
|
viņas
|
|
ģen. kā?
|
viņas
|
viņu
|
|
dat. kam?
|
viņai
|
viņām
|
|
akuz. ko?
|
viņu
|
viņas
|
|
instr. ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņām
|
|
lokat. kur?
|
viņā
|
viņās
|
|
vokat. – !
|
—
|
—
|
Vietniekvārdu iedalījums
Vietniekvārdu pareizrakstības jeb ortogrāfijas normas
Personu un piederības vietniekvārdu lietojums lietišķajos rakstos
2. personas vietniekvārdi tu un jūs rakstāmi ar lielo burtu Tu, Jūs vēstulēs, iesniegumos, paskaidrojumos un citos lietišķo rakstu veidos.
Ar lielo burtu lietišķajos rakstos jāraksta arī citas šo vietniekvārdu locījumu formas.
Vēlos Jums pateikt paldies [..].
Sen Tevi neesmu saticis [..].
Vēlos Jums pateikt paldies [..].
Sen Tevi neesmu saticis [..].
Kopā un šķirti rakstāmi vietniekvārdi
Atceries par kopā un atsevišķi rakstāmiem vietniekvārdiem!
Nenoteiktie vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda var norādīt uz nenoteiktiem, nezināmiem priekšmetiem vai to pazīmēm.
Kāds slēpās tumsā.
Kāds slēpās tumsā.
Nenoteiktajiem vietniekvārdiem kas, kāds, kāda, kurš, kura reizēm mēdz pievienot vārdus kaut, diezin, diez, nezin, nez, kas pastiprina nenoteiktības nozīmi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi.
Tā kā šie ir vairāku vārdu savienojumi, tad, tos rakstot, jāievēro, ka minētie vietniekvārdi arī jāraksta kā vairāki vārdi, proti, tie jāraksta atsevišķi.
- kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura;
- diezin kas, diezin kāds, diezin kāda, diezin kurš, diezin kura;
- diez kas, diez kāds, diez kāda, diez kurš, diez kura;
- nezin kas, nezin kāds, nezin kāda, nezin kurš, nezin kura;
- nez kas, nez kāds, nez kāda, nez kurš, nez kura.
Ja vietniekvārdiem kas, kurš, kura, kāds, kāda pievieno jeb-, tad izveidojas nenoteiktie vietniekvārdi jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda.
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.
Ir nenoteiktie vietniekvārdi, kuros blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņa burti:
- viss
- ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura.
Noliegtie vietniekvārdi ir nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena.
Visi noliegtie vietniekvārdi atvasināti ar priedēkli ne-, tāpēc visi rakstāmi kopā.
Nekas man nevar kaitēt.
Nekā es nebaidos.
Neviens nevar palīdzēt.
Nekas man nevar kaitēt.
Nekā es nebaidos.
Neviens nevar palīdzēt.
Lai labāk izprastu tematu, var noskatīties video par vietniekvārdiem.