Lai labāk izprastu leksikoloģijas tematu, vēlams apgūt ar leksiku saistītus terminus.
Leksika — vārdu kopums.
Leksikoloģija — valodniecības nozare, kas pētī kādas valodas vārdu kopumu.
Antonīmi — pretējas nozīmes vārdi.
Frazeoloģija — kādas valodas frazeoloģismu kopums; valodniecības nozare, kas pēta frazeoloģismus.
Frazeoloģismi — leksiski nedalāmi, ar tradīciju valodā nostiprināti vārdu savienojumi.
Homonīmi — vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami dažādas nozīmes vārdi.
Homoformas — divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu formas, kuru izruna un rakstība ir vienāda.
Homogrāfi — dažādas nozīmes un dažādi izrunājami vārdi ar vienādu rakstību.
Idioma — nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme nav saistīta ar tajā esošo atsevišķo vārdu nozīmēm.
Leksikogrāfija — valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
Profesionālismi — vārdi vai vārdu savienojumi, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kuri nav termini.
Sinonīmi — vienādas vai ļoti tuvas nozīmes vārdi.
Svešvārdi jeb internacionālismi — aizguvumi, kas tiek lietoti daudzās valodās.
Šķirklis — vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
Termini — vārdi vai vārdu savienojumi, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kuriem ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
Vārdnīca — vārdu sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās.
Papildus par dažādiem leksikas slāņiem un to nozīmi literārā tekstā vari noskatīties šajā video.
Lai bagātinātu savu vārdu krājumu, vēlams to papildināt ar dažādām leksikas vienībām.
Vārda leksiskā nozīme
Vārda nozīme ir skaniski izteiktais vārda jēdzieniskais saturs. Vārda nozīme visspilgtāk izpaužas kontekstā.
Mazākā konteksta vienība ir divu vārdu savienojums, bet konteksts var būt arī teikums vai pat noteikta garuma teksts.
Pēc nozīmju daudzuma izšķir 2 veidu vārdus.
Viennozīmīgi vārdi — vārdi ar vienu nozīmi, kas viegli uztverama ārpus konteksta:
Piemērs:
lapsa, mājoklis, piemirst, sakustēties, vajadzīgs, gudrs
Daudznozīmīgi vārdi — vārdi ar vairākām nozīmēm, no kurām daļa atklājas tikai kontekstā. Konteksts var būt gan vārdu savienojums, gan teikums, gan teksts. Nepieciešamo konteksta apjomu atvasinātās nozīmes uztveršanai nosaka pats vārds un atvasinātās nozīmes ciešāka vai tālāka saistība ar pamatnozīmi:
Piemērs:
domāt
1. veidot spriedumu, secināt;
2. būt kādos uzskatos (par ko), spriest (par ko);
3. virzīt domas (uz ko), spriest, prātot; raizēties (par ko);
4. nolemt, nodomāt; iecerēt; paredzēt.
Daudznozīmīgu vārdu nozīmes vārdnīcā tiek numurētas, sākot ar pamatnozīmi un turpinot ar atvasinātajām nozīmēm.
Pamatnozīme ir vārda vissvarīgākā nozīme. Pamatnozīme tiek lietota visbiežāk.
Pamatnozīme ir vārda vissvarīgākā nozīme. Pamatnozīme tiek lietota visbiežāk.
Drukātajās vardnīcās vārda lietojumos tiek izmantots saīsinājums – šķirkļa vārds tiek saīsināts līdz vārda pirmajam burtam, ja piemērā vārds lietots vienskaitļa nominatīva formā.
Piemērs:
Tā šķirklī LATERNA piemērs Gāzes l. jālasa kā Gāzes laterna.
Reizēm vārda nozīmi nevar uztvert vārdu savienojumā. Lai precīzi atklātu nozīmi, nepieciešams lielāks konteksts, piemēram, teikums.
Piemērs:
Vārdu savienojums melns lauciņš neļauj precīzi uztvert vārda lauciņš nozīmi. Tas var būt gan melnais lauciņš šaha spēles laukumā, gan melns, neapsēts, uzarts u.tml. mazs lauks, pret kuru runātājam ir pozitīva attieksme, kas likusi izvēlēties pamazināmo formu.
Melnais lauciņš A3 nu bija brīvs.
Melnais lauciņš A3 nu bija brīvs.
Melnais lauciņš blakus rožu dobei šopavasar tiks apstādīts ar cīrulīšiem.
Tiešā nozīme nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības tieši, nesaistot ar citiem jēdzieniem.
Pārnestā nozīme nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības netieši, tēlaini, uz līdzības pamata; svarīgs ir vārda lietojuma konteksts.
Piemērs:
karstas pankūkas – tiešā nozīme;
karsta sirds – pārnestā nozīme
Vārdnīcās tiešā nozīme tiek rakstīta uzreiz aiz šķirkļa vārda un tā gramatiskajām norādēm.
Pārnestā nozīme parasti radusies no tēlainā salīdzinājuma, ko apslēptā veidā ietver vārda tiešā nozīme.
Vārdu nozīmes un to skaidrojumu, kā arī piemērus var atrast vietnē tezaurs.lv un Latviešu literārās valodas vārdnīcā vietnē llvv.tezaurs.lv.