Latviešu valodā ir 5 vietniekvārdi, kuru iedalījuma grupas noteikšana reizēm sagādā grūtības: kas, kurš, kura, kāds, kāda.
Tie var būt attieksmes, jautājamie vai nenoteiktie vietniekvārdi. Iedalījuma grupa atkarīga no vietniekvārdu lomas jeb uzdevuma teikumā.
Attieksmes vietniekvārdi ievada palīgteikumus.
Jautājamie vietniekvārdi ievada jautājumus.
Svarīgi!
Ja vietniekvārds ievada jautājuma teikumu, tas ir jautājamais vietniekvārds.
Ja vietniekvārds ievada palīgteikumu, tas ir attieksmes vietniekvārds.
Ja vietniekvārds ievada palīgteikumu, tas ir attieksmes vietniekvārds.
Piemērs:
Kas slēpjas tumsā?
Kas — jautājamais vietniekvārds
Es nezināju, kas slēpās baisajā tumsā.
Kas — attieksmes vietniekvārds
Kas — attieksmes vietniekvārds
Jautājamo vietniekvārdu kas lieto, ja tiek vaicāts par priekšmetu vai dzīvu būtni, par kuru nekas nav zināms.
Piemērs:
Kas rakstījis šo darbu?
Jautājamo vietniekvārdu kurš, kura lieto, ja tiek vaicāts par priekšmetu vai dzīvu būtni no jau zināmas priekšmetu vai dzīvu būtņu kopas.
Piemērs:
Kurš skolēns rakstījis šo darbu? Kura kleita tev patīk labāk?
Jautājamo vietniekvārdu kāds, kāda lieto, ja tiek vaicāts par priekšmeta vai dzīves būtnes pazīmi.
Piemērs:
Kāds saldējums tev garšo vislabāk?
Vietniekvārds kas nemainās dzimtēs un skaitļos. Vietniekvārdam nav lokatīva un vokatīva formas.
Jautājumi, uz kuriem atbild locījumi, ir jautājamā vietniekvārda kas locījuma formas.
Lokatīva jautājumam tiek lietots apstākļa vārds kur.
- N. kas?
- Ģ. kā?
- D. kam?
- A. ko?
- I. ar ko?
- L. —
- V. —
Vietniekvārdi kurš, kura, kāds, kāda lokāmi kā īpašības vārdi ar nenoteikto galotni.
Nenoteiktie vietniekvārdi norāda uz nenoteiktiem, nezināmiem priekšmetiem vai to pazīmēm.
Piemērs:
Kāds slēpās tumsā.
Nenoteiktajiem vietniekvārdiem kas, kāds, kāda, kurš, kura reizēm mēdz pievienot vārdus kaut, diezin, diez, nezin, nez, kas pastiprina nenoteiktības nozīmi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi:
- kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura;
- diezin kas, diezin kāds, diezin kāda, diezin kurš, diezin kura;
- diez kas, diez kāds, diez kāda, diez kurš, diez kura;
- nezin kas, nezin kāds, nezin kāda, nezin kurš, nezin kura;
- nez kas, nez kāds, nez kāda, nez kurš, nez kura.
Svarīgi!
Tā kā šie ir vairāku vārdu savienojumi, jāievēro, ka tie jāraksta atsevišķi.
Nenoteiktie vietniekvārdi ir arī cits, cita, dažs, daža, kurš katrs, kura katra, dažs labs, daža laba, viens otrs, viena otra.
Vietniekvārdus viens otrs un viena otra lieto, runājot par divām dzīvām būtnēm vai diviem priekšmetiem.
Piemērs:
Ģimenē ir divi bērni. Abi bērni viens otram palīdz.
Vietniekvārda cits, cita atkārtojumu lieto, runājot par vairākām dzīvēm būtnēm vai vairākiem priekšmetiem.
Piemērs:
Klasē ir divdesmit četri skolēni. Skolēni uzsmaida cits citam.
Ja vietniekvārdiem kas, kurš, kura, kāds, kāda pievieno jeb-, izveidojas nenoteiktie vietniekvārdi jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda.
Svarīgi!
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.