Valodas lietojumā daudz izmantojam vietniekvārdus, gan aizstājot ar tiem citus vārdus, gan jautājot kaut ko, noliedzot, runājot par personām, ievadot plaīgteikumu u.c.
Vietniekvārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Zēns (lietvārds) raksta. – Viņš raksta.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Vietniekvārdu iedalījums
Gramatiskās kategorijas
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir dzimte:
- sieviešu dzimte – viņa, katra, tāda, abas;
- vīriešu dzimte – viņš, katrs, tāds, abi.
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir skaitlis:
- vienskaitlis – es, viņš, daža, cits;
- daudzskaitlis – mēs, viņi, dažas, citi.
Vietniekvārdu locīšana
Vietniekvārdus parasti loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdu, sieviešu dzimtē kā 4. deklinācijas lietvārdu.
Vīriešu dzimtes vietniekvārdu locīšana
Locījums
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
nom. kas?
|
viņš
|
viņi
|
ģen. kā?
|
viņa
|
viņu
|
dat. kam?
|
viņam
|
viņiem
|
akuz. ko?
|
viņu
|
viņus
|
instr. ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņiem
|
lokat. kur?
|
viņā
|
viņos
|
vokat. – !
|
—
|
—
|
Sieviešu dzimtes vietniekvārdu locīšana
Locījums
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
nom. kas?
|
viņa
|
viņas
|
ģen. kā?
|
viņas
|
viņu
|
dat. kam?
|
viņai
|
viņām
|
akuz. ko?
|
viņu
|
viņas
|
instr. ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņām
|
lokat. kur?
|
viņā
|
viņās
|
vokat. – !
|
—
|
—
|
Vietniekvārdu iedalījums:
- Personas vietniekvārdi – nosauc personas, kas piedalās runas situācijā
es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas - Atgriezeniskais vietniekvārds – norāda, ka darbība vērsta uz pašu darītāju
sevis - Piederības vietniekvārds – norāda uz piederību kādai personai
mans, mana, tavs, tava, savs, sava - Norādāmie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm
šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa - Jautājamie vietniekvārdi – ievada jautājuma teikumu
kas, kurš, kura, kāds, kāda - Attieksmes vietniekvārdi – ievada palīgteikumu
kas, kurš, kura, kāds, kāda - Nenoteiktie vietniekvārdi – norāda uz nepazīstamiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to nenoteiktām pazīmēm
kas, kurš, kāds, dažs, cits, kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, diez(in) kas, diez(in) kāds, diez(in) kurš, nez(in) kas, nez(in) kurš, nez(in) kāds, dažs labs, viens otrs, jebkas, jebkurš, jebkāds - Noteiktie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem vai dzīvām būtnēm kā uz kaut ko noteiktu un pazīstamu
katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena, viss, abi, abas, pats, pati - Noliegtie vietniekvārdi – norāda uz noliegumu
nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena
Personu un piederības vietniekvārdu lietojums lietišķajos rakstos
2. personas vietniekvārdi tu un jūs rakstāmi ar lielo burtu Tu, Jūs vēstulēs, iesniegumos, psakaidrojumos un citos lietišķo rakstu veidos.
Ar lielo burtu lietišķajos rakstos jāraksta arī citas šo vietniekvārdu locījumu formas.
Vēlos Jums pateikt paldies [..].
Sen Tevi neesmu saticis [..].
Vēlos Jums pateikt paldies [..].
Sen Tevi neesmu saticis [..].
Kopā un šķirti rakstāmi vietniekvārdi
Atceries par kopā un atsevišķi rakstāmiem vietniekvārdiem!
Nenoteiktie vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda var norādīt uz nenoteiktiem, nezināmiem priekšmetiem vai to pazīmēm.
Kāds slēpās tumsā.
Kāds slēpās tumsā.
Nenoteiktajiem vietniekvārdiem kas, kāds, kāda, kurš, kura reizēm mēdz pievienot vārdus kaut, diezin, diez, nezin, nez, kas pastiprina nenoteiktības nozīmi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi.
Šādi rodas vairākvārdu vietniekvārdi jeb saliktie (bet ne salikteņi!) vietniekvārdi.
Tā kā šie ir vairāku vārdu savienojumi, tad, tos rakstot, jāievēro, ka minētie vietniekvārdi arī jāraksta kā vairāki vārdi, proti, tie jāraksta atsevišķi.
- kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura;
- diezin kas, diezin kāds, diezin kāda, diezin kurš, diezin kura;
- diez kas, diez kāds, diez kāda, diez kurš, diez kura;
- nezin kas, nezin kāds, nezin kāda, nezin kurš, nezin kura;
- nez kas, nez kāds, nez kāda, nez kurš, nez kura.
Ja vietniekvārdiem kas, kurš, kura, kāds, kāda pievieno jeb-, tad izveidojas nenoteiktie vietniekvārdi jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda.
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.
Šie vietniekvārdi rakstāmi kopā.
Ir nenoteiktie vietniekvārdi, kuros blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņa burti:
- viss
- ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura.
Noliegtie vietniekvārdi ir nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena.
Visi noliegtie vietniekvārdi atvasināti ar priedēkli ne-, tāpēc visi rakstāmi kopā.
Nekas man nevar kaitēt.
Nekā es nebaidos.
Neviens nevar palīdzēt.
Nekas man nevar kaitēt.
Nekā es nebaidos.
Neviens nevar palīdzēt.