Abats (abate) — klostera priekšnieks vai priekšniece.
Bīskaps — pāvesta iecelta baznīcas augstākā amatpersona, kas pārrauga draudžu un to garīdznieku darbību kādā teritorijā (arhibīskapija vai bīskapija).
Bruņinieki — īpaša jātnieku, profesionālu karotāju kārta viduslaikos.
Cunfte — viena amata pārstāvju organizācija viduslaikos.
Desmita tiesā — nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem.
Dzimtbūšana — zemnieku piesaistīšana zemei un pakļaušana muižnieka pārvaldes un tiesas varai.
Dzimtcilvēks — cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no muižnieka vai feodāļa.
Feodālisms — viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija zemes īpašuma jeb feoda nodošana karaspēka dalībniekam uz kara klausības laiku.
Feodālis (senjors) — zemes īpašnieks, kurš veido karaspēku, piešķirot zemes īpašumus vasaļiem.
Feods (lēnis) — zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora.
Hronika — viduslaikos raksturīgs vēstures apcerējuma veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā.
Goda kodekss — ētikas principu un normu kopums, kas viduslaikos bija raksturīgs bruņinieku kārtai.
Ģilde — tirgotāju organizācija viduslaikos.
Indulgence — (no lat. indulgentia žēlastībā), speciāls grēku atlaides raksts, dokuments par grēku piedošanu katoļu baznīcā.
Kārta — sociāls slānis ar īpašu, tam piemītošu tiesisko un sociālo statusu, privilēģijām, pienākumiem un dzīves viedu.
Ķeceris — cilvēks, kura attieksme, rīcība ir pretrunā valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām.
Klaušas — darbi kunga labā: jāapstrādā kunga lauki, jāskalda malka un jāveic citi darbi.
Klosteris — mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss. Klostera kompleksā ietilpst gan saimniecības, gan dzīvojamās, gan Dieva lūgšanu vietas.
Kuršu ķoniņš
Lēnis (feods) — feodāls zemes īpašums, ko senjors (feodālis) piešķir savam vasalim par iestāšanos kara klausībā.
Lēņa līgums — senjora un vasaļa vienošanās līgums par zemes (feoda) piešķiršanas noteikumiem.
Naturālā saimniecība — viduslaikos klosteru, zemnieku saimniecībām raksturīgs saimniekošanas veids, kad visu nepieciešamu dzīvei cilvēki ražo paši, galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
Patriciāts — visprivileģētāko iedzīvotāju slānis viduslaikos, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā.
Rāte — pilsētu pašpārvaldes institūcija, arī tiesa viduslaiku Rietumeiropā.
Šķūtis — transporta klaušas; pienākums nodrošināt zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvadāšanai.
Šrāga (ģilžu un cunfšu statūti) — darbību reglamentējoši dokumenti, ko izstrādāja meistaru sapulce un apstiprināja pilsētas rāte.
Turnīrs — divu vai vairāku bruņinieku sacīkstes.
Vasalis — persona, kura iestājās feodālās attiecībās un pēc lēņa līguma saņēma no senjora (feodāļa) zemi uz kara dienesta laiku.
Viduslaiki — vēstures periods starp antīko pasauli un jaunajiem laikiem, tradicionāli datējams no 476. gada ( Rietumromas impērijas sabrukuma) līdz aptuveni 1492. gadam (Amerikas atklāšana, renesanse).
Zellis — amatnieks, kas beidzis noteiktu cunftes apmācību; kvalificēts, algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā.