Senās Grieķijas galvenie dievi
| Zevs | debess, pērkona un zibens valdnieks, pavēlnieks; valda Olimpa kalnā, uzrauga kārtības un likumu izpildi |
| Poseidons | Zeva brālis, ūdens un jūras valdnieks, vētru un zemestrīču pavēlnieks, zirgu dievs; dzīvo jūrā, gliemežvāku pilī; simbols — trijžuburis |
| Aīds |
Zeva brālis, mirušo pazemes valstības dievs; grieķi ticēja, ka pēc nāves visas mirušo dvēseles nonāk Aīda valstībā
|
| Hēra | Zeva sieva, ģimenes laimes, laulību un dzemdību aizgādne; greizsirdīga un valdonīga valdniece |
| Atēna |
gudrības, taisnīga kara, kara taktikas dieviete, varoņu un amatnieku aizbildne; simboli — pūce, olīvu zars
|
| Hermejs |
Olimpa dievu vēstnesis, arī viltīgais tirdzniecības dievs, kurš izgudrojis ābeci, matemātiku un astronomiju; arī ceļinieku, ganu un atlētu dievs
|
| Hēfaists |
uguns un kalējmākslas dievs
|
| Helios (Hēlijs, Hēlios) |
Saules dievs, sena dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību, bet arī soda
|
| Artemīda |
medību, mēness un visu savvaļas dzīvnieku dieviete, jaunu meiteņu aizstāve. Artemīdas simboli — mēness, briedis, lācene, čūska, loks un bultas.
|
| Dēmetra |
mītiskā auglības, ražas, zemkopības, dabas un gadalaiku dieviete. Šīs dievietes pārziņā bija arī dzīves un nāves cikls.
|
| Apollons |
gaismas, harmonijas un skaistuma dievs, mākslas, medicīnas aizgādnis; simboli — saule, lira, 9 mūzas (vēstures mūza Klio, dzejas, drāmas, dejas u.c. mākslu mūzas)
|
| Dionīss |
auglības un vīnkopības dievs
|